Международные Финансовые Институты

1992. gad? SVF bija 175 dal?bvalstis, 1994. gad? - vair?k par 194, ?obr?d

182. SVF izsniedz aizdevumus dal?bvalst?m nol?k? sasniegt sabalans?tu to

maksas bilanci, kas tiktu apvienota ar ekonomisko izaugsmi un stabilu

val?tas kursu. Metodes, kuras IMF pielieto attiec?b?s ar da??d?m

dal?bvalst?m, ir at??ir?gas un atkar?gas no konkr?t?s valsts mikro un

makroekonomikas.

Pieeja SVF resursiem uz papla?in?tiem pamatiem (enlarged access) iesp?jama

90 l?dz 110% ietvaros no katras valsts kvotas, tr?sgadu limiti ir 270-330%,

bet kumulat?vie limiti (cumulative limits) 400-440% kvotas ietvaros. 1991.

gad? caur SVF tika izmaks?ti 8,2 miljardi, bet 1992. gad? tikai 5,3

miljardi USD un 13, 4 miljardi SDR pie 20,9 miljardus liela kop?j? speci?lo

aiz??muma ties?bu (special drowing right /SDR/) kapit?la.

SDR ir val?tas depoz?ts, ko katra dal?bvalsts depon?jusi SVF t?s

starptautisko rezervju veid?. At??ir?b? no cit?m rezerv?m, piem?ram, t?d?m

ka zelts, SDR ir "bez?ermeniska" (intangable) vien?ba, kas parad?s vien?gi

gr?matved?bas ierakstu veid? ??d?s val?t?s: ASV dol?ros, v?cu mark?s, ang?u

sterli?u m?rci??s, fran?u frankos un jap??u jen?s.

1992. gad? SVF strauji papla?in?ja savu darb?bu, piev?r?ot ?pa?u uzman?bu

postkomunisma tranz?ta valstu p?rejai uz tirgus ekonomiku. Tehnisk? SVF

pal?dz?ba ?pa?i izpaud?s konsult?cij?s ?o valstu centr?lo banku un banku

sist?mas, k? ar? regul?jo??s sist?mas, fisk?lo instit?ciju, nodok?u

iekas??anas un politikas, bud?eta prakses un soci?l?s nodro?in??anas

izveidei. SVF organiz?ja tranz?ta ekonomikas (TE) valstu vad?bas kursus un

semin?rus.

SVF vada pieci ieceltie (appointed) direktori un vi?u vietnieki un 17

iev?l?tie direktori. SVF administr?cijas izpilddirektors ir Mi?els Kamdesi,

vi?a vietnieks ir Ri?ards D. Erbs (Michel Camdesus, Richard D. Erb). Vad?ba

sast?v v?l no 17 direktoriem.

SVF adrese ir: International Monetary Fund. 700 19th Street N.W.

Washington, D.C. 20431, United Sates.

SVF ir ar? sava p?rst?vniec?ba pie ANO ?ujork?."

LR Augst?k? padome 1992. gada 15. apr?li pie??ma divus l?mumus un divus

likumus: Par Latvijas Republikas iest??anos Starptautiskaj? Val?tas fond?

un Par Latvijas Republikas iest??anos Starptautiskaj? Rekonstrukcijas un

att?st?bas bank?, t?s apvienotaj?s organiz?cij?s un Eiropas Rekonstrukcijas

un att?st?bas bank?. P?d?j? likuma 1. pant? deklar?ta iest??an?s bez

min?taj?m instit?cij?m ar? Starptautiskaj? Finansu korpor?cij?,

Starptautiskaj? Att?st?bas asoci?cij?, Daudzpus?j? invest?ciju garantiju

a?ent?r? un Starptautiskaj? Invest?ciju str?du noregul??anas centr?.

Kop? ?? laika LR no SVF aiz??musies vispirms 54,9 SDR (special drawing

rights), saska?? ar sist?misk?s p?rveides programmu divus aiz??mumus, katru

par 22,875 miljoniem SDR, v?l divas da?as no n?kam? aizdevuma saska?? ar

rezerves vieno?anos - kop? 9,15 miljonus SDR. T?tad pavisam SVF Latvijai

aizdevis 109,8 miljonus SDR, kas ir aptuveni 160 miljoni USD.

Kop?jie Latvijas ?r?jie par?di 1994. gada august? sasniedza kritisku

summu - vair?k par 300 miljoniem USD. 1994. gada august? LB prezidents E.

Rep?e ?o l?meni sal?dzin?jum? ar nacion?lo produktu uzskat?ja par b?stamu,

bet finansu ministrs U. Osis par pie?emamu.

Starptautisk? Att?st?bas asoci?cija (International Development

Association /IDA/), kas ir saist?ta ar PB, tika izveidota 1960. gad?. T?s

uzdevums ir g?d?t fondus att?st?bas projektiem uz koncesiju noteikumu

pamata tr?c?g?kaj?m ANU dal?bvalst?m, kuru nacion?lais ien?kums uz vienu

iedz?vot?ju bija zem 610 USD, p?c atvieglotiem noteikumiem. Juridiski un

finansi?li IDA no Pasaules Bankas ir atdal?ta, ta?u to p?rvalda vienas un

t?s pa?as personas. Kred?ti, kurus izsniedz IDA, ir konvert?jam?s val?t?s,

un tie veidojas no Pasaules Bankas pe??as summ?m. ?ie kred?ti tiek

izsniegti bez procentiem ar labv?l?gu termi?u pagarin??anu (grace periode)

l?dz desmit gadiem un 35 - 40 gadu nomaksas termi?u (maturity).

1992. finansu gad? IDA izsniedza kred?tus par 6 549 miljoniem USD 49

valst?m.

1992. gad? Latvija k?uva par IDA locekli.

IDA p?rvalda t? pati administr?cija, kas p?rvalda Pasaules Banku. Ar?

adrese ir t? pati Va?ington? un ?ujork?.

Starptautisk? Finansu korpor?cija (International Finance Corporation

/IFC/), kas ar? ir saist?ta ar IBRD, rad?ta 1956. gad?. T? ir daudzpus?ja

att?st?bas instit?cija, kas sekm? ekonomisko att?st?bu ANO dal?bvalst?s -

jaunatt?st?bas zem?s, atbalstot invest?cijas priv?taj? sektor?, sekm?jot

viet?jo kapit?la tirgu att?st?bu un stimul?jot starptautisko priv?t? tie?o

aizdevumu kapit?la pl?smu bez vald?bas garantij?m. 1992. gad? taj? bija 146

dal?bvalstis.

IFC organiz? padomdev?jus vald?b?m. 1992. fisk?laj? gad? ar IFC

dal?bvalstu finansi?lo atbalstu lika novad?ti 3 300 miljoni USD 167

projektiem 51 valst?, no t? 1 200 miljoni kred?tos, 375 miljoni akcij?s un

251 miljons garantij?s. Visi IFC kred?ti tika izsniegti p?c tirgus likm?m.

IFC adrese ir t?da pati k? Pasaules Bankai. Tai ir ar? ofiss ?ujork?

pie ANO.

Starptautisk?s finansu instit?cijas var b?t izveidotas ar? k? univers?las

organiz?cijas ANO ietvaros, k? augst?k min?t?s. re?ion?las vai

kontinent?las starptautisk?s organiz?cijas. Pirmo piem?rs ir Rietum?frikas

att?st?bas banka (West African Development Bank /BOAD/) un Austrum?frikas

Att?st?bas banka (East African Development Bank /EADB/), un Zieme?u

invest?ciju banka (Nordlc Investment Bank /NIB/). Otro piem?rs ir Eiropas

Invest?ciju banka (European Investment Bank /EIB/), Eiropas Rekonstrukcijas

un att?st?bas banka (European Bank for Reconstruction and Development

/EBRD/), ?frikas Att?st?bas banka (African Development Bank /AfDB/), ?zijas

Att?st?bas banka (AsDB) un Vidusamerikas Att?st?bas banka (Inter-American

Development Bank /IADB/).

Vairums min?to banku piedal?s ar? citu daudzpus?jo finansu instit?ciju

darb?. Piem?ram, Zieme?valstis tas ir Zieme?u Att?st?bas fonds (Nordic

Development Fund /NFD/ un Zieme?u Vides finansu korpor?cija (Nordic

Environment Finance Corporation /NEFCO/).

L?gumiem ar daudzpus?j?m starptautiskaj?m kred?ta instit?cij?m

sal?dzin?jum? ar nacion?lajiem kred?ta l?gumiem vienm?r ir priorit?rs

raksturs, un pirmos parasti uzskata par kreditoriem, kuriem ir

priek?roc?bas (preferred Creditors) aizdoto summu atmaks??an? gad?jum?, ja

uz par?du piedzi?anu pretend? vair?ki kreditori. ?o kreditoru izsl?g?ana no

t.s. Par?zes kluba, kas aptver vald?bu vai vald?bu instit?ciju kreditorus,

un Londonas kluba (abi klubi aptver komercbanku kreditorus) nebalst?s uz

at??ir?b?m ?o instit?ciju status? starptautiskaj?s ties?b?s sal?dzin?jum?

ar vi?u statusu valstu iek??j?s ties?b?s (municipal law) jaut?jum? par

par?du nomaksas priorit?ti bankrota gad?jum?. Lieta t?, ka nav nek?das

normat?v?s b?zes, kas reglament?tu suver?nu valstu bankrotu. No otras

puses, ?o starptautisko kred?ta instit?ciju dal?bvalstis parasti nodro?ina

savu ieguld?jumu imunit?ti pret jebkuru moratoriju vai arestu. Parastos

apst?k?os ?is statuss netiek apdraud?ts.

Past?v ar? tendence iztur?ties pret ?im daudzpus?j?m

(multlnational) kred?ta instit?cij?m k? pret virsnacion?liem

(supernational) veidojumiem. Ta?u praks? nek?das "virsnacion?las" varas p?r

dal?bvalst?m ?im instit?cij?m nav, neskatoties uz to, ka dal?bvalstis

da??ji dele??ju?as t?m savu suverenit?ti. ?aj? sakar?, piem?ram, Somijas

Likuma par Zieme?u Invest?ciju bankas atz??anu (Finnish Bill on Approval of

Nordic Investment Bank /18108/75/) skaidrojo?aj? pazi?ojum? (explanatory

statement) noteikts, ka "bankai nav dotas nek?das pilnvaras, kas ierobe?otu

t?s dal?bvalstu suverenit?ti, tai t?pat nav ties?bu r?koties t?, lai

publisko starptautisko ties?bu ietvaros uzliktu dal?bvalst?m oblig?tas

saist?bas. Dal?bvalstu tiesisk? atbild?ba par bankas oper?cij?m ierobe?ojas

valstu parakst?t? kapit?la ietvaros (is limited to their subscription to

capital) ".

Zieme?u Invest?ciju banka izveidota 1975. gad? uz piecu zieme?valstu

l?guma un stat?tu pamata, kas izstr?d?ti vis?s piec?s valod?s, katrs no

tekstiem ir autentisks un ar vien?du sp?ku. Viens no bankas m?r?iem -

"sekm?t zieme?valstu intereses" -, k? redzam, izteikts visai nenoteikt?

form?. Ta?u t?l?k intereses tiek preciz?tas k? pas?kumi, kas nes labumu

vismaz div?m zieme?valst?m. ?is bija ar? viens no noteikumiem jebkura

projekta finans??anai. NIB ?patn?ba ir t?, ka t?s l?gum? un stat?tos

neiz??irtus jaut?jumus var nodot Zieme?valstu Ministru Padomes izlem?anai,

kurai ir ar? ties?bas papildin?t NIB stat?tus, k? tas noteikts l?guma 2.

pant?. Ta?u ??dos gad?jumos Ministru Padomes l?mumus var pie?emt tikai

vienbals?gi.

Str?du iz??ir?anai speci?la tiesa nav noteikta. Tos izskata ANO

Starptautisk? tiesa.

P?c NIB l?guma 1. panta bankai ir pilnas juridiskas personas ties?bas (full

juridical personality), kas noz?m? ties?bas sl?gt l?gumus, ieg?t un

atsavin?t kustamo un nekustamo ?pa?umu, un ierosin?t lietu ties?. ??das

ties?bas pieder ar? Eiropas Rekonstrukcijas un att?st?bas bankai saska?? ar

t?s l?guma 45. pantu un Starptautiskajai Finansu korpor?cijai ar tas l?guma

VI pantu. Ar? tre?o valstu tiesu pien?kums ir atz?t ?o starptautisko

juridisko personu statusu.

NIB stat?tos juridisk?s personas statusa ties?bsp?ja ir raksturota k? sp?ja

aiz?emties un aizdot naudu, k? ar? dot kred?tu garantijas.

NIB l?guma 5. pants noteic ?is bankas imunit?ti pret atsevi??iem l?guma

dal?bvalstu banku un tirdzniec?bas likumiem. No otras puses, taj? pa??

pant? ir noteikts, ka dal?bvalstis NIB ieg?s ar? t?das pa?as ties?bas k?

katras dal?bvalsts juridisk?s personas - bankas.

Ta?u uz NIB, piem?ram, Somij? joproj?m attiecina 29.6.1976. likuma 34.a

paragr?fa noteikumus, ka v?rtspap?riem, kas tiek izlaisti Somijas tirgum,

NIB b?s nepiecie?ams ieg?t Somijas Valsts padomes (Finnish State

Council) at?auju, jo saska?? ar VP 13.12. 1985. gada r?kojumu Nr. 955 NIB

tiek uzskat?ta par ?rvalstu organiz?ciju.

Tom?r saska?? ar NIB l?guma 5. panta 2. d. noteikts, ka uz ?o banku

neattiecina dal?bvalstu maks?jumu ierobe?ojumus (exempt) un kred?ta

politikas pas?kumus, kas jebkur? veid? apdraud bankas saist?bu izpildi.

Pant? 3. d. noteikts, ka NIB kapit?ls un t?s pe??a netiek aplikti ar tie?o

nodokli, bet 4. d. - ka t?s kred?ta l?gumi nav apliekami ar z?moga vai citu

nodokli.

Ar? Zieme?u Att?st?bas fonda (Nordic Development Fund /NDF/) l?gums paredz,

ka t? ?pa?ums un pe??a nav apliekami ar nodokli. Ta?u, t? k? bank?s str?d?

personas, kas g?st labumu no zieme?valstu soci?l?s nodro?in??anas sist?mas,

NIB ir dots pien?kums iekas?t no saviem str?d?jo?ajiem attiec?gos nodok?us

un nodevas.

NIB l?guma D?nijas ratifik?cijas akt? ?is jaut?jums izlemts, deklar?jot, ka

l?gums nedod NIB person?lam nek?das ties?bas uz imunit?ti pret viet?jo

nodok?u likumdo?anu. Pa?? NIB l?gum? par bankas person?la imunit?ti nekas

nav teikts. NIB l?guma Zviedrijas ratifik?cijas akt? noteikts v?l prec?z?k,

ka "cit?di l?gums nesatur nek?dus noteikumus par imunit?ti vai privil??ij?m

bankai, t?s person?lam vai cit?m amatperson?m (officers)".

No otras puses, ja ar? person?lam b?tu noteikta k?da imunit?te, t? saska??

ar visp?rpie?emto starptautisko ties?bu principu netiktu attiecin?ta uz

person?lu no savu pilso?u vidus.

Pasaules komercbanku elites virsotn? ir Jap?nas bankas. P?c akt?vu lieluma

1991. gad? pirmaj? divdesmitnieka Jap?nai pieder 11 bankas, bet pirmaj?

desmitniek? 8. P?c akt?viem miljonos dol?ru t?s ir:

Dai-lchi Kangyo Bank - 446 881,4; Sumimoto Bank - 428 226, 6; Sakura Bank -

421 455,0; Fuji Bank - 420 059,5; Sanwa Bank - 412 788,9;

Mltsubishi Bank -401 3327,8; Norinchukin Bank - 307 741,8 - visas Jap?n?;

Credit Agricole- 307 203,5; Credit Lyonnais -306 334,9 - abas Francij?;

Industrial Bank of Japan - 303 214,9. Vienpadsmit? p?c akt?vu lieluma ir

Deutsche Bank - 288 879,4. ?etrpadsmit? ir britu Barclays - 251 052,7:

un tikai divdesmit? ir ASV Citicorp - 216 922. Pat piecdesmit?s pasaules

liel?k?s komercbankas, kas ar? pieder Jap?nai, akt?vi p?rsniedz 100

miljardus USD.

P?c ?o banku akt?viem, sakar? ar neseno diskusiju, vai ?rzemniekiem var vai

nevar at?aut br?vi pirkt zemi un nekustamo ?pa?umu Latvij?, ?oti labi var

redz?t, ka jebkura no pasaules elites komercbank?m var bez p?l?m nopirkt

visu m?su republikas zemi kop? ar visu uz t?s eso?o nekustamo un kustamo

?pa?umu.

3. Starptautisk? ekonomisk? pal?dz?ba, starptautisk?s finansu un

invest?ciju pl?smas.

Att?st?to valstu pal?dz?bas programmu ?steno?anai ANO ietvaros

jaunatt?st?bas un tranz?ta ekonomikas zem?s izveidota ?pa?a instit?cija -

ANO Att?st?bas programma (UN Development Programme /UNDP/).

P?c ekspertu dom?m, l?dz tre?da?ai no ?is pal?dz?bas nereti non?k nevis

?stajam adres?tam, bet gan organiz?t?s noziedz?bas rok?s.

ANO eksperti uzskata, ka donoru valst?m starptautisk?s pal?dz?bas pl?sma

jaunatt?st?bas un postkomunisma zem?m j?virza ??dos sektoros:

a) pla?ai sektor?lai sadarb?bai, r?pniec?bas un lauksaimniec?bas

ra?ojo?ajos sektorus, tirdzniec?bas, transporta un komunik?ciju sekm??anai;

b) uz??mumu att?st?bai un priv?t? sektora sekm??anai, sabiedrisk? un

priv?t? sektora savstarp?jai sadarb?bai;

c) kooper?cijai noteiktu sabiedrisko labumu un pakalpojumu snieg?an?

(izgl?t?ba, p?tniec?ba, infrastrukt?ra, vide);

d) tirdzniec?bas sadarb?bas projektiem no liber?l?s tirdzniec?bas zon?m

l?dz muitas ?nij?m un koptirgiem (common markets).

Nav ?aubu, ka tie?i ??dai j?b?t ar? Latvijas tautsaimniec?bas atvese?o?anas

priorit??u sec?bai, ta?u abas pirm?s p?catmodas vald?bas r?koju??s pret?ji.

Ar?j? pal?dz?ba tranz?ta vai postkomunisma valstu tautsaimniec?bai

(transition economies/TE/), pie kur?m pieder ar? Latvija, tiek organiz?ta

ar da??du pas?kumu pal?dz?bu. P?c ANO Ekonomikas komisijas Eiropai /EKE/

(Economic Commission for Europe /ECE/) datiem, past?v briesmas, ka ar sav?m

probl?m?m -ieilgu?o ekonomikas lejupsl?di un 11 % bezdarbu Eiropas

Savien?bas valstis - p?r?k aiz?emtie Rietumi var nepietiekami efekt?vi

atbild?t uz austrumvalstu vajadz?b?m. Ta?u postkomunisma valstu neveiksme

tautsaimniec?bas p?rk?rto?an? palielin?s politisk?s nestabilit?tes draudus

Eirop?.

Tranz?ta ekonomiku (TE) p?rk?rto?anas procesu stipri ietekme tas, ka

komerci?lie un pat ofici?lie kreditori un investori joproj?m izturas

uzman?gi pret ieguld?jumiem ?aj?s valstis. ?oti nedaudzas TE valstis ieg?st

priv?to finans?jumu no Rietumiem. T?p?c ?? monogr?fija var?s dot zin?mu

izskaidrojumu, k?p?c tas t? notiek un ka invest?ciju pl?smu piesaist?t.

Un t? viens no investoru attur?bas galvenajiem iemesliem ir jau eso?ie

lielie da?u Austrumeiropas valstu par?di. T?p?c vair?k?m no ?im valst?m

vairs nav pieejami Rietumu komercbanku kred?ti, iz?emot atsevi??us

tirdzniec?bas kred?tus.

Ung?rija un ?ehija diversific?ju?as savu kred?tu ?em?anu oblig?ciju tirg?,

un m?rena tie?o ?rvalstu invest?ciju (T?I) piepl?de tur turpin?s. Cit?s

valstis pa?i uz??mumi ieman?ju?ies dab?t komerckred?tus Rietumos.

P?c EKE dom?m, vairums TE valstu ?rvalstu val?tas rezervju veido?an? un

importa spr?dzienveida att?st?b? ?rpus iesp?j?m, k?das var?tu pie?aut to

pel?a no eksporta, ir piln?gi atkar?gas no starptautisku finansu

instit?ciju fondu aizdevumiem. Ar? Latvijas prakse r?da, ka vairums

starptautisko instit?ciju kred?tu paties?ba iepl?st nevis ra?ojo?aj?, bet

gan importa tirdzniec?bas un spekulat?vaj? sf?r?.

Tom?r neb?t ne visas nu ?im valst?m ir sp?ju?as ieg?t Starptautisk? Val?tas

fonda uztic?bu un kred?tus. 1993. g. novembri tikai 12 no 26 tranz?ta

ekonomikas valst?m izdevies nosl?gt finansu l?gumus ar SVF, bet tikai 7 no

t?m, laj? skait? Latvijai, izdevies ar SVF nosl?gt pal?dz?bas l?gumus

(stand-by agreements, arrangements), saska?? ar kuriem t?s no SVF var

aiz?emties kapit?lu noteikta limita ietvaros.

Vislab?k? situ?cija ir ?ehij?, kas bud?eta p?rpalikuma iespaid? ieguvusi

lielu kapit?la piepl?di. L?dz ar to varam secin?t, kam?r Latvijas ra?ojo??

sf?ra praktiski ir sagr?ves st?vokli un valsti ir liels bud?eta defic?ts,

k? vairum? tranz?ta ekonomikas valstu, uz kur?m invest?ciju pl?smas ir

ierobe?otas, m?su republik? uz liel?m tie?o ?rvalstu invest?ciju (T?I)

pl?sm?m nav ko cer?t.

Absol?t? vairum? TE valstu, k? atz?st EKE, att?st?bas tempi ir piln?gi

atkar?gi no ?rvalstu invest?ciju, kred?tu, tehnolo?ijas un know-how

iepl?des. Ta?u to pl?sma atkar?ga ar? no katras valsts kred?tsp?jas

(creditworthiness), kas vairum? TE valstu ir sam?r? zema.

?aj? sakar? T?I un portfe?u invest?cij?m, par t?m tuv?k run?sim v?l?k, ir

priek?roc?bas t?p?c, ka t?s neb?t ne oblig?ti pieprasa saist?bas kred?tu

apkalpo?anai (servicing).

Liel?kie kred?tu ??m?ji TE valstis ir ?ehija un Ung?rija. ?ehija ieguva

kred?tus Eirotirg? (Euromarket credit), izmetot eirodol?ru tirgu

(.Eurodollar market) oblig?cijas par 375 miljoniem dol?ru, k? rezult?ta

tika ieg?ts 35 miljardu j?nu kred?ts.

Ung?rija diversific?ja savus 1993. gada kred?tus starp Austrijas ?ili?iem,

?veices frankiem, j?n?m un ASV dol?riem.

Kopuz??mumu un T?I statistika TE valstis 1990.-1993. gad? miljonos USD

|Valsts |Kopuz??mumos |Neto TAI |Uz |

| | | |iedziv.|

| |1992 |1993 |199|1991 |1992 |1993 |1993 | |

| | | |0 | | | | | |

|?ehija |3120 |3700 | | |983 |600 |455 |70 |

|Slov?kija|2875 |3948 | | |71 |35 |90 |70 |

|Ung?rija |13 218 |15 311 |311|1 459 |1 471|641 |566 |110 |

|Rum?nija |20 684 |26 249 |18 |37 |73 |41 |27 |2 |

|Igaunija |2662 |4052 | | |58 |18 |61 |78 |

|Latvija |2612 |2700 | | | | | | |

|Lietuva |2000 |2700 | | | | | | |

|Krievija |3252 |5249 | |100 |800 | |375 |7 |

?emot v?ra TE valstu ierobe?oto iesp?ju ieg?t priv?tos Rietumu kred?tus,

p?c EKE dom?m, ?o valstu att?st?ba tuv?kaj? p?rskat?maj? n?kotn? liel? m?r?

b?s atkar?ga no starptautisko kred?ta instit?ciju - SVF, Pasaules Bankas,

Eiropas Rekonstrukcijas un att?st?tas bankas - un att?st?to valstu

divpus?ji garant?tajiem kred?tiem (official funding), kurus TE valstis

izmanto v?l sam?r? maz. Tom?r biju??s PSRS par?di 1992. gad? izauga par

aptuveni 8 miljardiem USD.

Sam?r? mazie komerckred?tu aizdevumi TE valst?m izskaidrojami ar to, ka

Rietumu apdro?in??anas sabiedr?bas tos nelabpr?t, ierobe?oti (restrictive)

un d?rgi apdro?ina. T? viet? pieaug starptautisko kred?ta instit?ciju

aizdevumu pl?sma.

Starptautisko kred?ta instit?ciju aizdevumi Austrumeiropai 1991. 1993. gad?

miljonos USD

|Bankas/gadi |1991 |1992 |1993 |

|Starptautisk? |1 274 |1 148 |544 |

|Rekonstrukcijas un | | | |

|att?st?bas banka | | | |

|Eiropas Invest?ciju |30 |143 123 |120 |

|banka Eiropas | | | |

|Rekonstrukcijas un | | | |

|att?st?bas banka | | | |

|Starptautiskais |3716 1 166 |836 |40 |

|Val?tas fonds G-24 | | | |

|Kop? |6 184 |35 118 |939 |

No SVF ne visas no TE dal?bvalst?m ir iz??mu?as visu savu kred?ta

limitu.

No Eiropas Rekonstrukcijas un att?st?bas bankas 1/3 kred?tu garant?ti

telekomunik?ciju sektoram. T?l?k seko kred?ti ra?ojo?ajai sf?rai un tad

ener??tikai.

Eiropas Invest?ciju bankas (E1B) kred?ti visvair?k izmantoti

Страницы: 1, 2, 3