Международные Финансовые Институты
Международные Финансовые Институты
Latvijas Universit?te
Ekonomikas un vad?bas fakult?te
Finansu instit?ts
Refer?tu t?ma:
Starptautisk?s finansu instit?cijas strukt?ra un to darb?ba
Finansu mened?eri
2F3 kursa studenti
Antons Kres?in?
St.apl. EkFm980261
EkFm980290
EkFm980323
Zin?tniskais Vad?t?js
R?ga 2000
Saturs
Ievads
1. Starptautisk?s finansu instit?cijas
2. Starptautisk?s finansu instit?ciju strukt?ra un sadarb?ba ar Latviju
3. Starptautisk? ekonomisk? pal?dz?ba
1. Starptautisk?s finansu un invest?ciju pl?smas
4.Kur Latvijai ?emt l?dzek?us invest?ciju finans??anai
Literat?ru un avotu saraksts.
cit?du r?c?bu starptautisk?s ekonomikas pas?kumos. pie kuriem pieder
starptautisk?s invest?cijas. vispirms nepiecie?ams noskaidrot
starptautisk?s ekonomikas galven?s m?sdienu ievirzes un likumsakar?bas.
Starptautisk? ekonomika patlaban p?rdz?vo k?rt?jo destabiliz?cijas
periodu, kuru amerik??u autori d?v? par proporciju kr?zi (crisis of
proportions). ?im periodam rakstur?ga agr?ko ASV domin?jo?o poz?ciju augo?a
erozija, kas saist?ta ar Jap?nas, V?cijas un t? saucamo Klus? oke?na
piekrastes jauno industrializ?to valstu nepieredz?tu ekonomisk?s varas un
ietekmes k?pumu.
Pasaules ekonomikas probl?mas ir atkar?gas ar? no vair?kiem
galvenajiem, savstarp?ji saist?tiem, agr?k neparedz?tiem un nevad?miem
fenomeniem. Pirmais un vissmag?kais ir tre??s pasaules milz?go par?du
probl?ma. ?? tendence iez?m?j?s septi?desmito gadu s?kum?, un ??s grupas
valstu par?di jau p?rsniegusi 1 triljonu USD, kas apdraud visu
starptautisko finansi?lo sist?mu. Par?dnieku valstis par?da apkalpo?anai
nepiecie?amo augo?o summu, rezult?t? ?o valstu dz?ves l?menis k?uvis zem?ks
nek? pirms 25 gadiem. ?is fenomens noteikti J??em v?r? Latvij?, p?c
iesp?jas ierobe?ojot nep?rdom?tu ?rvalstu kred?tu ?em?anu un to pieaugumu.
N?kamais starptautisk?s ekonomisk?s situ?cijas fenomens ir katastrof?li
augo?ais ASV bud?eta defic?ts, kas piecu gadu laik? vair?k k? divk?r?ojies,
un procentu maks??ana par ?iem par?diem sasniegusi bud?eta izmaksu tre?o
augst?ko vietu p?c aizsardz?bas un soci?l?s nodro?in??anas izdevumiem.
Tre?ais fenomens ir ASV 400 miljardu USD ?r?jais par?ds, kas veidoj?s
no ?rvalstu invest?ciju p?rsvara Savienotaj?s Valstis p?r amerik??u
invest?cij?m ?rvalstis. Agr?k?s amerik??u cer?bas uz pel?as piepl?dumu
valst? no ?rvalstu invest?cij?m sagr?va ar 1985. gadu iest?jusies augo??
negat?v? ?r?j?s tirdzniec?bas bilance.
Vienlaic?gi ar to, ka ASV k?uva par liel?ko pasaules par?dnieku, Jap?na
k?uva par pasaules liel?ko kreditoru, aiz kuras cie?i seko V?cija. Bet
V?cijas kreditoriem ir divas iesp?jas - vai nu izmantot pozit?v?s eksporta
bilances summas pa?ai savas tautsaimniec?bas att?st?bai un dz?ves standarta
cel?anai, vai ar? t? var invest?t eksporta pelnu valsti, ar kuru tai ir
tirdzniec?bas disbilance. Jebkur? gad?jum? neviena no ?im probl?m?m nav
atrisin?ma bez kompleksas starpnacion?las pieejas.
N?kamais pasaules ekonomikas fenomens ir postkomunisma valstu p?reja uz
br?v? tirgus ekonomiku, kas saist?ta ar lieliem izdevumiem un ?rvalstu
invest?ciju piesaist??anu. T? V?cijas apvieno?an?s un VDR integr?cija
1993. gad? jau maks?jusi V?cijai daudz liel?kas summas nek? pl?nots. l?dz
ar to tika ieviesti jauni nodok?i un devalv?ta v?cu marka. Tas rad?ja
lielas probl?mas VFR ekonomikai.
V?cijas ekonomisk? atkalapvieno?ana s?k?s ar Rietumv?cijas markas ievie?anu
Austrumv?cij? 1990. gada 2. j?lij?. Form?l? V?cijas apvieno?ana notika
tikai 1990. gada 3. oktobri. Tom?r Austrumv?cijas situ?cij? tirgus
ekonomikas ievie?ana ir unik?la un nav sal?dzin?ma ar cit?m postkomunisma
valst?m.
1990. gad? Austrumv?cijas neto kopprodukts (GDP) nokrit?s par 16%, bet
1991. gad? jau par 30%. Tika izplat?ts m?ts par to. ka vainojams
Austrumeiropas tirgus sabrukums. Paties?b? vispirms vainojams bija nevis
tas. ka bija sabrucis tirgus. P?c Austrumv?cijas produkcijas piepras?jums
bija joproj?m. Galvenais iemesls bija tas, ka Austrumv?cijas tirg? pa?m?ju
ra?ot?jus izkonkur?ja Rietumv?cijas r?pnieki ne tik daudz p?c kvalit?tes
r?d?t?jiem, k? t?p?c, ka Rietumv?cijas produkcija bija l?t?ka. Taj? pa??
laik?, kad Austrumv?cijas ra?o?ana un eksports cieta no faktisk?s val?tas
revalv?cijas, k? ar? lielas algu pacel?anas. ?ehoslovakija, Polija un
Ung?rija sam?r? ?tri papla?in?ja savus tirgus Rietumos, jo savlaic?gi
devalv?ja val?tu.
Austrumv?cu r?pnieki uz to nek?di nerea??ja. R?pniec?bas vad?ba visp?r
"neeksist?ja", jo r?pniec?ba pieder?ja valstij un to p?rvald?ja
Rietumv?cijas izveidot? privatiz?cijas a?ent?ra "Treuhand-Anstalt"", kuras
uzdevums bija privatiz?t, nevis racion?li vad?t r?pniec?bu.
?o m?c?bu Latvijai b?tu lieti ?emt v?ra, jo ar? pie mums vair?ki min?tie
elementi sakrita. Ne Godma?a, ne Birkava vald?bas laik? valsts r?pniec?ba
efekt?vi vad?ta netika, nek?da r?pniec?bas atvese?o?anas programma netika
izveidota, bet Birkava vald?ba visp?r atteic?s veidot r?pniec?bas
programmu. pazi?ojot, ka ar r?pniec?bu visu autom?tiski izk?rto?ot tirgus
meh?nismi.
Turpm?ko divu gadu laik? Austrumv?cij? iest?j?s zin?ma ekonomisk?
atvese?o?an?s ar produkcijas pieaugumu 7% 1993. gad? un gaid?mo pieaugumu
ap 5% 1994. gad?. Invest?ciju koeficients (rate of investment) bija ?oti
augsts - 50%, ta?u bija gaid?ma t? samazin??an?s l?dz 40%. Visliel?kais
pieaugums bija v?rojams tie?i to pre?u ra?o?an?, kas tiek izmantotas
invest?cij?s (investment goods), piem?ram, met?la konstrukcijas
celtniec?bai.
Loti interesanta ir ar? ??nas pieredze. L?dz 1500. gadam ??n? bija pasaules
visatt?st?t?k? civiliz?cija. P?c tam to apsteidza Eiropa. Ta?u
kops 1978. gada, ??na pasaulei demonstr?jusi unik?lus att?st?bas tempus,
kad valsts bruto nacion?lais produkts pieaudzis vid?ji par 9% gad?. L?dz ar
to var piepild?ties prognoze, ka 2002. gad? ??nas ekonomika p?rsniegs 1978.
gada l?meni 8 reizes, sasniedzot Jap?nas. Taivanas un Dienvidkorejas
lab?kos pieauguma r?d?t?jus lab?kajos gados. Jau patlaban ??n? ir pasaules
tre?? - ceturt? liel?k? ekonomika. T?p?c amerik??u ekonomisti n?ku?i pie
sl?dziena, ka ASV ekonomika neb?s konkur?tsp?j?ga pasaul?, ja t? neb?s
konkur?tsp?j?ga ??n?.
Kop? ?? gadsimta se?desmitajiem gadiem par galveno att?st?to valstu
tautsaimniec?bas ievirzi k?uvusi ekonomikas
internacionaliz?cija. Ar? visa divdesmit? gadsimta laik? v?rojama izteikta
politisk?s un ekonomisk?s integr?cijas tendence. kas ?pa?i sp?c?gi izpau?as
Eirop?. S?kumu lai nosprauda ar 1957. gada Romas l?gumu par Eiropas
Ekonomisk?s savien?bas (European Economic Community) izveido?anu. kad s?ka
pak?peniski iedibin?t kapit?la, pre?u un darbasp?ka br?v?s p?rvieto?an?s
principu dal?bvalstu vid?.
Kapit?la p?rvieto?an?s br?v?bu noteica EEC l?guma 67. un 73. pants. 67.
pant? bija deklar?ts, ka "dal?bvalstis savstarp?ji progres?vi atcels
visus kapit?la p?rvieto?an?s (movement of capital) ierobe?ojumus,
kas pieder dal?bvalstis past?v?gi dz?vojo??m person?m, un jebkuru uz
pilson?bu vai pu?u past?v?go domicilu vai vietu, kur ?is kapit?ls ir
invest?ts, pamatotu diskrimin?ciju" (dom?ts kapit?la - J.B.).
Kas dom?ts ar terminu "kapit?ls", l?gum? nav izskaidrots. Ta?u ?is
monogr?fijas kontekst? to noskaidrot ir visai b?tiski. Tiesas precendents
Regina v Thompson, Jonson and Woodwiss izskaidro, ka ar ?o terminu
saprotamas ar? dargmetalu mon?tas. Precedents carbone v Ministero del
Tesoro izskaidro, ka ar kapit?lu saprotama ar? ?rvalstu val?ta (foreign
exchange) un fondu invest?cijas (investment of funds). Ta?u vienk?r?s
naudas p?rvedums nav tulkojams EEC l?guma 67. panta izpratn?. ?? panta
izpratn? kapit?la p?rvieto?an?s br?v?ba tiek ?stenota vien?gi tad, ja t? ir
saist?ta ar pre?u un pakalpojumu p?rvieto?anos.
?is integr?cijas process tagad ieg?jis jaun? stadij?. 1985. gad?
Rietumeiropas valstu vad?t?ji pazi?oja, ka tie v?las izveidot piln?gi
unific?tu apvien?bas iek??jo tirgu, un griez?s pie Eiropas Komisijas, lai
t? sagatavotu priek?likumus jaunas savien?bas izveido?anai 1992. gad?.
Atbildot uz ?o priek?likumu, Komisija 1985. gad? public?ja savu "Balto
gr?matu" (White Paper), kura bija noteiktas nepiecie?am?s programmas kop?
ar to ?steno?anas kalend?ra pl?nu. Viens no svar?g?kajiem ?? pl?na
noteikumiem atkal bija kapit?la br?va p?rvieto?an?s, kas Eiropas
Ekonomiskaj? asoci?cij? (EEA) attiec?b? uz ?stermi?a kapit?la kust?bu
(short-term capital movement) praks? tika ieviesta 1990. gada 1. j?lij?
tikai devi??s dal?bvalstis. Grie?ija, Portug?le, Sp?nija un ?rija noteica
p?rejas periodu.
Tikai saska?? ar ?o l?mumu EEA dal?bvalstu pilso?i ieguva iesp?ju
atv?rt banku r??inus jebkur? cit? dal?bvalsti un p?rvest neierobe?otas
summas no vienas dal?bvalsts uz otru. ??du kapit?la p?rvieto?an?s br?v?bu
Latvijas Banka bez visiem starptautiskajiem l?gumiem akcept?ja jau ar
Latvijas rub?a ievie?anu 1991. gad?.
?? integr?cijas procesa rezult?t? 1992. gada 7. febru?ri M?striht? tika
parakst?ts L?gums par Eiropas Savien?bu (Treaty Establishing the European
Community), kas sa?sin?ti tiek d?v?ts par M?strihtas l?gumu. T? pa?a gada
7. apr?l? to ratific?ja Eiropas parlaments.
L?guma m?r?is, kas noteikts Visp?r?go noteikumu B pant?, ir ??ds:
"...sekm?t sabalans?tu un past?v?gu ekonomisko un soci?lo progresu, ?pa?i
izveidojot telpu bez iek??j?m robe??m, stiprinot ekonomisko un soci?lo
sadarb?bu un izveidojot ekonomisko un monet?ro savien?bu, taj? skait?
noteikti iedibinot vienotu val?tu saska?? ar l?guma noteikumiem.”
L?guma 3. panta (c) da?? ?is pats jaut?jums deklar?ts k? ap?em?an?s
izveidot "iek??jo (respekt?vi, savien?bas iek??jo - J.B.) tirgu, kuru
raksturo visu ???r??u atcel?ana br?vai pre?u, personu un kapit?la kust?bai
dal?bvalstu starp?.
3.a panta 1. da?? ?is "iek??jais tirgus" raksturots ar "kop?jiem m?r?iem,
kas tiek ?stenoti saska?a ar atkl?ta tirgus ekonomiku (open market economy)
ar br?vas konkurences principiem".
3.a panta 2. da?? pasludin?ta "stingri fiks?ta val?tu (irrevocable)
apmai?as kursa noteik?ana, kas novedis pie vienotas val?tas ECU (European
Currency Unit) ievie?anas, bet 3. da?? noteikti ??di Eiropas Savien?bas
galvenie principi: "stabilas cenas, sapr?t?gs (sound) publisko
finansu un monet?rais st?voklis un sabalans?ta maks?jumu bilance.
?is integr?cijas process, bez jau min?tajiem, notika ??du b?tisku agr?k?s
Eiropas nor??inu sist?mas kr?zes (ang?u sa?sin?jums - ERM) faktoru ietekm?:
— da?u ES valstu, piem?ram, Lielbrit?nijas, It?lijas un Sp?nijas,
konver?ences probl?mas;
- V?cijas atkalapvieno?an?s izrais?t? infl?cija VFR, kas tur izrais?ja
stingr?kas monet?r?s politikas ievie?anu l?dz 1992. gadam un p?c tam l?nu
depoz?ta likmju kri?anos (tas v?r? liekams Latvij? - J.B.);
- Eiropas ekonomikas kritums (recession), kas iest?j?s 1992.gada
pavasari un turpin?j?s l?dz 1993. gada vasarai ar rekorda zemu dol?ra kursu
1992. gad?;
- konceptu?lais konflikts neliel?s ERM ar zemu infl?ciju valstis starp
to val?tas stabilit?ti un pa?m?ju spiedienu kred?ta likmju samazin??an?s
virzien? (Latvij? ar? v?r? ?emams pas?kums - J.B.);
- d??u "n?" iepretim Eiropas Monet?rajai savien?bai (European Monetary
Union /EMD/).
. Starptautisk?s finansu instit?cijas.
Starptautisko ekonomisko attiec?bu ?steno?anas gait? to dal?bnieki
neizb?gami iesaist?s sare???t? starptautisko banku un finansu oper?ciju
sist?m?.
Starptautisk? banka, k? jebkur? cits daudznacion?ls uz??mums, ir
instit?cija, kas atrodas vien? valst?, bet darbojas daudz?s pasaules da??s
ar nol?ku sekm?t tirdzniec?bu un pasaules val?tas sist?mas stabiliz?ciju.
Starptautiskaj? banku darb?b? piedal?s valstu centr?l?s,
komercbankas un starptautisk?s bankas, kas darbojas ka starptautisk?s
starpvalstu organiz?cijas.
Centr?lo banku uzdevums ir ?stenot valstu monet?ro politiku, emit?jot un
lai?ot apgroz?b? valsts val?tu, kontrol?jot tas kr?jumus, k? ar? ?rvalstu
val?tu un d?rgmet?lu valsts rezerves. Da??s valst?s centr?las bankas atbild
ar? par finansu statistiku. Pasaules valstu centr?lo banku vid? visvaren?ka
ir Jap?nas banka (Bank of Japan).
Absol?to vair?kumu starptautiskas uz??m?jdarb?bas transakciju ?steno
gigantiskas komercbankas, kas ir tik varenas, ka ir sp?j?gas ietekm?t
valstu politiku. ?o banku ir desmitiem t?ksto?u, ta?u galven?s no t?m ir ap
50. T?m ir ?oti sp?c?ga ietekme uz ekonomisko att?st?bu, izaugsmi un
starptautisko uz??m?jdarb?bu. P?c skaita un rezerv?m pasaul? visbag?t?k?s
komercbankas atrodas Jap?n?. Visas liel?kas komercbankas ir iesaist?tas
val?tas tirdzniec?b?.
K? jaunatt?st?bas, t? ar? postkomunisma zemju att?st?bas programmas
bie?i finans? ar da??du ANO un ar to saist?tu instit?ciju programmu un
fondu, ka ar? starptautisko att?st?bas banku starpniec?bu. Starptautisk?s
att?st?bas bankas pamat? aizdod naudu tikai vald?b?m. Att?st?bas bankas
iedala starptautiskaj?s, nacion?laj?s un priv?taj?s. Nacion?l?s un priv?t?s
att?st?bas bankas dod aizdevumus gandr?z vien?gi priv?tajam firm?m."'
Caur starptautiskaj?m att?st?bas bank?m un fondiem, piem?ram. 1991. gad?'
pal?dz?bai un att?st?bai tika sadal?ti 8,4 miljardi USD.
No augst?k min?tas pal?dz?bas summas 4,3 miljardi tika sadal?ti grantu
veida, bet 4.1 miljards - k? koncesiju aizdevumi ar Starptautisk?s
Att?st?bas asoci?cijas (International Development Association /IDA/)
starpniec?bu. Nekonfesion?lie aizdevumi, kurus sadal?ja caur Pasaules Banku
un Starptautisko Finansu korpor?ciju, 1991. gad? bija 4 miljardi USD
negat?v? bilanc?. Granti, kas tika pie??irti b?g?u, hum?n?s, speci?l?s
ekonomisk?s un katastrofu skarto rajonu pal?dz?bas garant??anai, sasniedza
1.4 miljonus USD.
Starptautisko att?st?bas banku vid? vado?? ir Pasaules Bankas grupa, kur?
ietilpst Starptautisk? Rekonstrukcijas un att?st?bas banka. Starptautisk?
Att?st?bas asoci?cija un Starptautisk? Finansu korpor?cija.
Pasaul? past?v vair?kas starptautisk?s invest?cijas apkalpojo??s finansu
instit?cijas ar daudzpus?ju starptautisko organiz?ciju statusu.
2.Starptautisk?s finansu instit?ciju strukt?ra un sadarb?ba ar Latviju.
Visietekm?g?k? no starptautiskaj?m bank?m ir Starptautisk? Rekonstrukcijas
un att?st?bas banka (International Bank of Reconstructlon and Development
/IBRD/), kuru d?v? ar? par Pasaules Banku (PB) /World Bank/.
1944. gad? neliel? Bretonvudas (Bretton-Woods) ciemat? Jaunhemp?ir?, ASV.
44 valstu p?rst?vji san?ca konferenc?, kur? tie izveidoja Pasaules Banku un
Starptautisko Val?tas fondu (SVF). No t? laika abas ?is starptautisk?s
instit?cijas ir pasaules monet?r?s sist?mas balsti. Gan PB, gan SVF pieder
t?s dal?bvalst?m, kuru 1992. gad? bija 173,bet 1994.gad? - 194.
PB visu p?ckara pirmo gadu desmitu finans?ja kar? izpost?t?s Rietumeiropas
tautsaimniec?bas atjauno?anu. Kad Eiropa atguva sp?kus, PB piev?rs?s
pasaules nabadz?g?ko valstu att?st?bas finans??anai. Kop? 1944. gada t?
?iem nol?kiem izdevusi kred?tus par 210 miljardiem USD.
PB str?d? 7 000 darbinieku. T? pie??ir kred?tus un tehnisko pal?dz?bu
ekonomisk?s att?st?bas projektiem ANO dal?bvalstis no jaunatt?st?bas un
postkomunisma zemju vidus. Banka ar? sekm? citu sabiedrisko un priv?to
avotu l?dzdal?bu ?ajos finans??anas projektos. 1992. fisk?l? gada laik?
banka koncentr?ja savu darb?bu pal?dz?bas snieg?anai jaunatt?st?bas zem?m,
tr?kumcie?anas samazin??anai, priv?t? sektora att?st?bas un vides
saglab??anas sekm??anai. Caur PB 1992. fisk?laj? gad? 112 kred?tos sadal?ja
24 933 miljonus USD 43 valst?m. 1992. gad? PB bija 172 dal?bvalstis. 1992.
gad? bank? iest?j?s ar? Latvija. Z?m?gi, ka, balsojot par iest??anos PB, LR
Augst?k?s padomes deput?ti netika iepaz?stin?ti ne ar PB Stat?tiem, ne ar
izveido?anas l?gumu.
Saska?? ar Pasaules Bankas stat?tiem t? pie??ir aizdevumus vien?gi
??dos gad?jumos:
- aizdevumam j?b?t augstas priorit?tes ra?ojo?ajai sf?rai un, iz?emot
speci?lus gad?jumus, tie j?pielieto t?, lai tie atbilstu speci?lo
rekonstrukcijas un att?st?bas projektu ?rvalstu val?tu pras?b?m;
- ja aiz??mumu ?em k?ds cits, iz?emot vald?bas, aizdevuma garantam
j?b?t t?s dal?bvalsts vald?bai, kuras teritorij? projekts atrodas, vai
attiec?g?s valsts centr?lajai bankai, vai l?dz?gai instit?cijai;
- dodot aizdevumus, bankai j?r?kojas uzman?gi, piev?r?ot pietiekamu
v?r?bu tam apst?klim, vai kred?ta ??m?js vai garants var?s izpild?t savas
saist?bas saska?? ar aizdevuma l?gumu;
- no bankas tiek ?pa?i piepras?ts dar?t visu nepiecie?amo, lai garant?tu,
ka katrs aizdevums tiks izmantots vien?gi tiem m?r?iem, kam tas tika dots.
Pasaules Banka ir ar? p?d?jais aizdev?js (last resort lender) tiem, kam
visas p?r?j?s kred?ta instit?cijas atteiku?as. PB kred?tu var izlietot
jebkur? tirg?, un to nedr?kst saist?t ar priek?noteikumiem ?stenot to
noteikt? tirg?. Aiz??muma priek?likumam j?balst?s uz ekonomiskiem, nevis
politiskiem apsv?rumiem.
PB 1992. gad? vad?ja 5 ieceltie (appointed) direktori" no pasaules
liel?kaj?m finansu imp?rij?m, vi?u vietnieki un 17 iev?l?tie (elected)
direktori no cit?m valst?m. PB prezidents bija Luiss T. Prestons,
viceprezidents un speci?lais padomnieks - Villijs Vapenhanss (Preston,
Wapenhans), tr?s izpilddirektori un v?l 11 viceprezidenti. ?is pa?as
amatpersonas vada ar? IFC un IDA, kas liecina par to ?oti lielo faktisko
varu.
Pasaules Bankas galven?s m?tnes adrese ir: The World Bank. 1818 H Street.
N.W. Washington, D.C. 20433, United States. Tai ir sava p?rst?vnieciba pie
ANO Nujork?.
P?c iest??an?s PB Latvij? ar Ministru Padomes l?mumu Nr. 249 tika izveidota
Pasaules Bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un att?st?bas
bankas kred?tu programmas darba grupa (Project Implementation Unit), kam
pie??ma speci?lu nolikumu.
Starptautiskais Val?tas fonds (SVF) (International Monetary Fund /IMF/)
tika rad?ts citiem m?r?iem nek? PB. Veidojot SVF, pasaules sabiedr?ba
rea??ja uz pirmskara tr?sdesmito gadu liel?s depresijas neatrisin?taj?m
finansi?laj?m probl?m?m, respekt?vi, p?k???m, neparedz?t?m nacion?lo
val?tu kursu sv?rst?b?m un preti???b?m starp vald?b?m ?aj? sakar?.
Metode, k? ar to c?n?ties, ir noteikta SVF Stat?tos t?d?j?di, ka
dal?bvalst?m j??auj savu val?tu br?va un neierobe?ota apmai?a un j?inform?
SVF par t?d?m sav?m izmai??m finansu un monet?raj? politik?, kas var?tu
ietekm?t citu dal?bvalstu ekonomiku. Dal?bvalstis ap??m?s p?c iesp?jas
piel?got savu politiku SVF rekomend?cij?m, lai sekm?tu visas apvien?bas
vajadz?bas. Ta?u SVF nav prim?r? aizdevumu instit?cija k? PB. SVF ir
pirmais un galvenais uzraugs (overseer) p?r dal?bvalstu monet?ro un val?tas
apmai?as kursu politiku un seko to r?c?bas modelim.
SVF ir 2 000 darbinieku, un tam nav noda?u pasaul?. Ir tikai nelieli ofisi.
SVF sekm? starptautisko sadarb?bu monet?raj? un finansu jom?, sekojot
val?tas kursu politikai dal?bvalst?s. Tas tiek veikts ar konsultantu
pal?dz?bu, kas analiz? ekonomisko un finansu situ?ciju dal?bvalst?s un
konsult?to vald?bas. Kop? Latvijas iest??an?s SVF 1992. gad? ??di
konsultanti bija ar? pie mums. Diem??l pirms balso?anas par iest??anos SVF
LR Augst?kaj? padom? no "ierindas" deput?tiem tikai viens tika
iepaz?stin?ts ar fonda Stat?tiem. 1992. gad? SVF papla?in?ja savu pal?dz?bu
agr?kaj?m centr?l?s pl?no?anas valst?m, kas atrad?s p?rejas period?.
Страницы: 1, 2, 3
|