Eiro

Savien?bas valst?s val?ta b?s viena, vienota. Tas padara ce?o?anu ?rpus

savas valsts izdev?g?ku, jo val?tas konvert?cija vienm?r saist?s ar

zin?miem zaud?jumiem, ko izraisa neizdev?gie un sv?rst?gie val?tu kursi.

Neap?aub?mi, t?risma veiksm?g?ka att?st?ba veicin?s ar? valstu iek??j?s

infrastrukt?ras (ce?u, transporta) att?st?bu, k? ar? veicin?s to ekonomisko

att?st?bu, jo t?risms vienm?r saist?s ar naudas izdevumiem.

Eiro ievie?ana nenov?r?ami padar?s Eiropas tirgu “caursp?d?g?ku”

-cilv?kiem b?s iesp?ja sal?dzin?t pre?u vai pakalpojumu cenas da??d?s

valst?s. ?? iesp?ja sal?dzin?t cenas da??dos Eiropas nost?ros pastiprin?s

konkurenci, jo neb?s vairs iesp?jas k?du preci kaut kur p?rdot nepamatoti

l?ti, to kompens?jot ar nepamatoti augstu cenu kaut kur citur, k? rezult?t?

paaugstin?sies pre?u kvalit?te un t?s pal?tin?sies.

K? viens no ska??kajiem politi?u argumentiem par labu eiro val?tai

vienm?r tiek min?ts, ka eiro saasin?s cenu konkurenci. Padarot cenas viegli

sal?dzin?mas vis?s EMS valst?s, nesaska?as pak?peniski saasin?sies, jo

klejojo?i pirc?ji kl?d?s no viena veikala uz otru, l?kojot p?c

visizdev?g?kajiem pirkumiem. Politi?u sol?tais cenu kritums sagaid?ms tikai

tad, kad vairums veikalu piekabin?s prec?m cenu birkas, kur?s saskat?mi b?s

redzama pre?u v?rt?ba gan nacion?laj?, gan eiro val?t?. Ta?u l?dz ?im

tikai da?viet Eirop? tirgot?ji ir sp?ru?i ?o soli. Pat Brisel?, kas tiek

uzskat?ta par neofici?lu Eiropas galvaspils?tu, cenas joproj?m ir izteiktas

gandr?z tikai Be??ijas frankos. Pamatojoties uz Eiropas Komisijas

vieno?anos ar noz?m?g?kajiem mazumtirdzniec?bas un pat?r?t?ju

organiz?cij?m, veikaliem pak?peniski ?? gada laik? tom?r ir j?ievie? cenu

birkas, kur?s preces v?rt?ba izteikta gan eiro, gan nacion?laj? val?t?.

Div?j?d?s cenas tiek v?rt?tas k? pirmais solis uz cenu caursp?d?gumu

Eiropas Savien?b?. T?d? veid? l?dz 2002. gadam, kad eiro ieg?s taust?mu

apveidu, pat?r?t?ji b?s jau apradu?i ar jauno val?tu.

Tom?r iepriek?min?t? vieno?an?s ir br?vpr?t?ga, un, k? liecina

Be??ijas pat?r?t?ju asoci?cijas Test Achats aptauja, cenu at??ir?bas

Eiropas Savien?bas valst?s ?autu veikaliem izvair?gi iztur?ties attiec?b?

uz div?j?d?m cenu birk?m. K?d?? gan fran?u elektronikas tirgot?jam

vajadz?tu uzskat?mi par?d?t cenu precei, kura pavisam net?lu kaimi?os –

V?cij? – maks? par 40% l?t?k?

Lai nu k?, liel?kie zaud?t?ji ?ai sp?l? var?tu b?t pat?r?t?ji.

Aptaujas liecina, ka Lielbrit?nija ir visd?rg?k? valsts Eiropas Savien?b?.

Tas liek dom?t, ka britu mazumtirgot?jiem ir pietiekams iemesls novilcin?t

cenu par?d??anu eiro, cik ilgi vien tas iesp?jams.

Ja Latvija perspekt?v? pievienosies Eiropas Savien?bai un dom?s par

eiro ievie?anu, ?is aspekts var?tu b?t viens no veicino?ajiem iemesliem,

kas pamudin?tu Latviju iz??irties par labu eiro.

*Materi?li ?emti no “Dienas Bizness” un Internet

Stabila nauda

Cenu stabilit?tei V?cij? ir bijusi ?pa?i liela noz?me s?kot jau no

gadsimta s?kuma. Tikai tad, ja eiro b?s tikpat stabils, cik v?cu marka, b?s

iesp?jams p?rliecin?t v?cie?us par EMS priek?roc?b?m. Lai to sasniegtu,

svar?gi noteikumi tika uzst?d?ti M?strihtas l?guma sarun?s:

. Striktu konver?ences krit?riju formul?jums, kas rad?ts, lai nodro?in?tu

tikai stabilu valstu piedal??anos monet?raj? savien?b?

. Neatkar?ga Eiropas Centr?l?s Bankas monet?r? politika, kuras m?r?is ir

cenu stabilit?te. ECB strukt?ra un t?s m?r?i da??ji aizg?ti no V?cijas

Bundesbank.

. Bud?eta discipl?nu stabiliz?jo?ie likumi publiskaj? sektor?, lai stabilu

monet?ro politiku nevar iedrag?t k??daina fisk?l? politika.

?iem trim p?l?riem vajadz?tu nodro?in?t eiro stabilit?ti. Protams,

stabilit?te nevar b?t garant?ta – ne ?odienas nacion?laj?m val?t?m, ne ar?

eiro. Fakts, ka liel?k? da?a V?cijas ES partneru ir piedz?voju?i cenu

kr?zes un lielus infl?cijas pieaugumus pag?tn? un tik un t? att?st?ju??s

par ekonomiski stabil?m valst?m, piel?dzin?m?m V?cijai ir svar?g?ks

stabilit?tes nodro?in??anai EMS nek? l?guma formul?jums. Vid?j? ES

infl?cija 1996. gad? bija 2,5% - tikai par vienu procentu augst?k, nek?

V?cij? (1,5%). Se?u valstu grupai, kur?m bija visliel?k?s izredzes iek??t

EMS pirmaj? k?rt?, ?? infl?cija bija pat 1,9% 1996. gad?.

Val?tas v?rt?ba attiec?b? pret cit?m val?t?m bie?i tiek noteikta p?c

infl?cijas l?knes virz?bas un infl?cijas perspekt?vas attiec?b? ar cit?m

valst?m. Izskat?s, ka eiro b?s relat?vi stipra val?ta, piem?ram, pret

dol?ru. Bailes, ka eiro k??s par v?j?ku val?tu, ja EMS pievienosies

Dienvideiropas valstis ir nepamatotas. ??m valst?m b?s j?padara savas

finansu instit?cijas un sava ekonomika efekt?va, pirms t?s iest?sies EMS.

1999. gada 1. janv?r? neatgriezenisks apmai?as kurss starp eiro un

guldeni tika ofici?li nolemts, balstoties un apmai?as kursu starp ekiju un

guldeni p?d?j? t? past?v??anas dien? 1998. gada decembr?. Anal?ti?i pie?em,

ka eiro pirktsp?ja b?s tikpat liela, cik gulde?a pirktsp?ja, t?d??, ka

visas cenas tiks p?rr??in?tas, lietojot ?o ofici?lo apmai?as kursu.

Turkl?t, lai nodro?in?tu eiro stabilit?ti liel?kos laika posmos, M?strihtas

l?gum? ietverti da?i panti:

. Valstij j?izpilda zin?mi “konver?ences krit?riji”, pirms t? var iest?ties

EMS. Viens no ?iem krit?rijiem attiecas uz infl?ciju – t? nedr?kst

p?rsniegt triju valstu ar viszem?kaj?m infl?cij?m vid?jo infl?ciju par

vair?k, nek? 1,5%. Valstis ar augst?ku infl?ciju netiks uz?emtas EMS.

. Eiropas Centr?l?s Bankas (ECB) galvenais uzdevums ir sasniegt cenu

stabilit?ti, kas ir visp?r?gi defin?ta k? infl?cija starp 0% un 2%.

Turkl?t ECB b?s piln?gi neatkar?ga, t?d?j?di nepiesaist?ta politiskaj?m

amb?cij?m. ?is ir aizg?ts no V?cijas un N?derlandes centr?lo banku

veiksm?gas p?d?jo gadu darb?bas. Un ??das politikas, kuras m?r?is ir zema

infl?cija, izn?kums ir cieta un stabila val?ta.

*Materi?li ?emti no “Deutsche Bank Research” un “Euroview 2”

Samazin?sies val?tu risks.

Ievie?ot eiro, kas EMS dal?bvalstu at??ir?g?s val?tas sakopos vien?,

vienot? val?t?, samazin?sies ar? val?tu risks. Komp?nij?m b?s dro??k

darboties ar eiro, nebaidoties no neparedz?t?m, strauj?m t? kursa

sv?rst?b?m, nek? darboties ar vair?k?m nacion?laj?m val?t?m, no kur?m

ikviena var k??t nestabila. Tas, nenoliedzami pal?dz?s veiksm?g?k un ?tr?k

att?st?ties ?o valstu ekonomikai, jo neb?s ta?u vairs ?? val?tu riska, kas,

iesp?jami, attur k?du firmu no val?tu oper?cij?m. Val?tu riska

samazin??an?s piesaist?s ar? vair?k t?ristus, kas ce?o pa Eiropu.

Pa?reiz?j? situ?cij?, izbraucot cauri Eiropai un katr? valst? konvert?jot

val?tu, beig?s ?? nauda ir zaud?jusi 30% no savas s?kotn?j?s v?rt?bas. Ja

t? vairs neb?s un Eirop? b?s viena, vienota val?tas sist?ma, tas padar?s

Eiropu par izdev?g?ku ce?ojumu galam?r?i, k? ar?, vienot? tirgus ietekm?

rad?sies ar? vair?k maks?tsp?j?go klientu, kas var?s at?auties ce?ot.

Izveidosies liel?ks tirgus, kur? nor??ini notiek vien? val?t?, l?dz ar to

vienk?r?osies nor??ini Eiropas valstu starp?.

Ievie?ot vienotu val?tu vis? Eiropas Savien?b?, t?s dal?bvalstu tirgi

neizb?gami apvienosies vien? liel? Eiropas tirg?. ??s tirgus noteikti dos

ar? jaunas darbavietas, k? ar? ?? tirgus apvieno?an?s veicin?s ar? ?rzemju

invest?ciju iepl??anu, kuru agr?k, iesp?jams, kav?ja p?rlieku lielie

zaud?jumi, kas saist?j?s ar val?tas konvert?ciju starp to nacion?laj?m

val?t?m. Ar?, piem?ram, Latvijai b?s vienk?r??k nor??in?ties ar Eiropas

Savien?bas valst?m, ja t?s lietos vienu val?tu, nevis vair?kas atsevi??as.

L?dz ar eiro ievie?anu Latvijas uz??m?jiem b?s vienk?r??k k?rtot

dar?jumus ar da??du Eiropas Savien?bas valstu partneriem, jo tos var?s

veikt vien? val?t?. Eiro ievie?ana var pa?trin?t Eiropas tautsaimniec?bas

att?st?bu, t? palielinot ar? Latvijas iesp?jas eksport?t savu produkciju un

veicinot valsts saimniecisko izaugsmi un stabilit?ti, teikts Latvijas

Bankas inform?cij? par Eiropas Savien?bas vienoto val?tu eiro. Tom?r

tuv?kaj? laik? nav paredzama lata piesaiste tam.

Bankas speci?listi nor?da, ka t?pat k? cit?m neliel?m valst?m ar

atv?rtu tautsaimniec?bu un akt?vu ?r?jo tirdzniec?bu Latvijai ir svar?gi

nodro?in?t savas nacion?l?s val?tas stabilit?ti pret galveno tirdzniec?bas

partneru val?t?m. Latvijas liel?k? tirdzniec?bas partnere ir Eiropas

Savien?ba, tom?r Latvijas uz??m?ji ar saviem ?rzemju pas?t?t?jiem un

pieg?d?t?jiem liel?koties nor??in?s ASV dol?ros.

“Iesp?jams, ka jaun? val?ta aizvien bie??k tiks lietota tirdzniec?bas

dar?jumos, t?d?? lata piesaiste eiro ar laiku var k??t izdev?ga. Tas b?tu

ar? saprotams priek?darbs Latvijas ce?? uz Eiropas Savien?bu. Tom?r lata

piesaistes mai?a nav paredzama tuv?kaj? n?kotn? un Latvijas Banka vispirms

izv?rt?s ??da so?a nepiecie?am?bu,” teikts centr?l?s bankas inform?cij?.

T?ristiem b?s iesp?ja nov?rt?t pre?u cenas gan sav?, gan ar? cit?s

Eiropas valst?s, bet cilv?kiem b?s no jauna j?veido un j?p?rveido sava

ierast? doktr?na par cenu sam?riem – kas ir d?rgs, kas ir l?ts.

Izveidosies stabila otra alternat?va rezerves val?ta pret dol?ru.

Jauno eiro zonu var sal?dzin?t ar visiem jau labi paz?stamo un sevi

pier?d?ju?o dol?ra zonu. Bet tagad, l?dz ar eiro ievie?anu ?aj? eiro zon?

pats eiro var?tu ie?emt dol?ra l?dz?in?jo poz?ciju. Vair?kums Eiropas

uz??m?ju prognoz?, ka eiro ie?ems ASV dol?ra vietu starptautiskajos

nor??inos 20 gadus p?c t? ievie?anas. Par to liecina soci?lo p?t?jumu

a?ent?ras sar?kot? aptauja, kur? piedal?j?s liel?ko Eiropas komp?niju

vad?t?ji.

Visoptimistisk?k noska?oti bija be??u uz??m?ji – 51% no vi?iem

uzskata, ka eiro iekaros dol?ra vietu jau p?c 10 gadiem. L?dz?gu viedokli

izteiku?i 47 procenti un 45 procenti sp??u un n?derlandie?u biznesme?u.

Toties vispesimistisk?k noska?otie bija Lielbrit?nijas uz??m?ji – 53

procenti aptauj?to britu firmu vad?t?ju visp?r ap?aub?ja, vai Eiropas

kop?jai val?tai jebkad izdosies nomain?t dol?ru.

P?c aptaujas datiem, 44% respondentu dom?, ka eiro ievie?ana dos

finansi?lu labumu vi?u vad?taj?m komp?nij?m jau 1999. gad?, 51% uzskata, ka

kop?j?s val?tas ievie?anu vi?u komp?niju finansi?los rezult?tus neietekm?s,

bet p?r?jie pieci procenti uzskata, ka eiro firmu darb?bu ietekm?s

negat?vi.

P?reja uz vienotu val?tu Eiropas Savien?bu v?l vair?k ir

nostiprin?jusi k? vienotu ekonomisku zonu. K?da t? ir sal?dzin?jum? ar

div?m cit?m sp?c?g?kaj?m ekonomiskaj?m zon?m pasaul? – ASV un Jap?nu? M?s

varam redz?t, ka eiro zona t?s b?tisk?kajos r?d?t?jos nemaz neatpaliek no

dol?ra zonas un var izr?d?ties dol?ram nopietns konkurents c??? par

valdo??s val?tas lomu pasaul?.

|Kop?j? plat?ba (1000 km2) |2364 |9373 | 378 |

|Iedz?vot?ji (milj., 1998.) |292 |270 |127 |

|IKP (1998., mljrd. ekiju) |5774 |7592 |3327 |

|Infl?cija (% 11.98./11.97.) |0,9 |1,5 |0,8 |

|Valsts bud?eta defic?ts 1997. (% no |-2,5 |-0,3 |-3,4 |

|IKP) |74,5 |61,5 |86,7 |

|Valsts par?ds 1997 (% no IKP) |760,8 |606,3 |371,3 |

|Eksports (1997., mljrd. ekiju) |671,4 |792,4 |298,6 |

|Imports (1997., mljrd. ekiju) |89,4 |-186,1 |72,7 |

|Tirdzniec?bas bilance (1997., mljrd. |10,8 |4,5 |4,3 |

|ekiju) |3190,9 |9679,7 |3300,9 |

*Materi?li ?emti no “Dienas Bizness” un Internet.

Mobiliz?s Austrumeiropas un Centr?leiropas valstis strauj?k un dzi??k veikt

politisk?s un ekonomisk?s reformas.

Pa?laik Austrumeirop? un ar? Centr?leirop? ir diezgan daudz t?du

valstu, kuras izteiku?as v?l??anos un uzst?d?ju?as sev par m?r?i

iek?au?anos Eiropas Savien?b? – kaut vai Baltijas valstis, Polija, ?ehija,

Ung?rija, k? ar? v?l daudzas citas. Un n?kotn? ?o valstu skaits var?tu v?l

palielin?ties. ??m valst?m, redzot k?das iesp?jas pied?v? vienotais tirgus

un vienot? val?ta var ar? rasties v?l??an?s iek?auties EMS un pie?emt ?o

val?tu, jo to var izdar?t ar? nesast?vot ES.

Ar? Latvijas Bankas prezidents Einars Rep?e nesen intervij? BBC

pazi?ojis, ka Latvija var?tu atteikties no savas nacion?l?s val?tas – lata

– un ieviest eiro v?l pirms iest??an?s Eiropas Savien?b?, bet Latvijas

Banka iepriek? pazi?oja, ka pirms 2000. gada neizskat?s iesp?ju nomain?t

lata piesaisti SDR val?tu grozam pret eiro.

K? izteicies Latvijas Bankas viceprezidents Ilm?rs Rim?evics, Latvija

pa?laik ir ?oti izdev?g? situ?cij?, kad iesp?jams nov?rot eiro ievie?anu

EMS valst?s. Mums ir iesp?jams nov?rot t? ietekmi uz da??diem finansu

sektoriem, noteikt tos optim?los r?d?t?jus m?su ekonomik?, kas b?tu

vajadz?gi veiksm?gai eiro ievie?anai.

Un ?aj? izdev?gaj? situ?cij? neesam tikai m?s vien – ar? vis?m cit?m

valst?m ir iesp?ja nov?rot ?o procesu un m?c?ties no to pielaistaj?m

k??d?m. ?is, un ar? m?r?is iek?auties kop?j? tirg? mudin?s Centr?leiropas

un Austrumeiropas valstis strauj?k un dzi??k veikt ekonomisk?s un

finansi?l?s reformas, lai t?s atbilstu EMS krit?rijiem, t? sauktaj?m

M?strihtas pras?b?m:

1. Valsts bud?eta defic?ts nedr?kst p?rsniegt tr?s procentus no bruto

iek??j? kopprodukta.

2. Valsts par?diem noteikta 60 procentu robe?a no bruto iek??j?

kopprodukta, kas j?iev?ro gan aiz?emoties, gan aizdodot.

3. Infl?cijas apm?rs nedr?kst p?rsniegt 1,5 procentu l?meni sal?dzin?jum?

ar vid?j?m cenu l?me?a sv?rst?b?m trij?s stabil?ko cenu valst?s.

4. Ilgtermi?a procentu likmes nedr?kst p?rsniegt attiec?go vid?jo r?d?t?ju

trij?s Eiropas Savien?bas valst?s ar viszem?kaj?m procentu likm?m vair?k

k? par diviem procentiem.

5. Val?tai bez devalv?cijas j?atrodas br?v? apgroz?b? Eiropas val?tas

sist?m? vismaz divus gadus.

*Materi?li ?emti no “Dienas Bizness”

Samazin?sies procentu likmes.

Lielais, vienotais Eiropas tirgus, ko rad?s eiro ien?k?ana, ietekm?s

ar? konkurenci un cenas – konkurence palielin?sies – to rad?s katras

atsevi???s EMS dal?bvalsts nacion?l? tirgus robe?u izzu?ana, ?rzemju

kapit?la un jaunu firmu iepl??ana; bet, p?c anal?ti?u dom?m, cenas

samazin?sies – ?is seko iepriek?min?tajam. Palielin?sies ar? banku

konkurence, kur? lab?kus rezult?tus g?s t? banka, kas pied?v?s izdev?g?kos

kred?t?em?anas un depoz?tu noteikumus. ?is, savuk?rt, rad?s procentu likmju

samazin??anos. Otrs iemesls ?im ir ar? tas, ka b?s tikai viena val?ta,

nevis vair?kas.

Procentu likmju samazin??an?s, savuk?rt, noved?s pie veiksm?g?kas

lauksaimniec?bas un priv?t? sektora att?st?bas, jo lauksaimniekiem un

priv?tuz??m?jiem tiks nodro?in?ti izdev?g?ki kred?t?em?anas noteikumi; ?is

veicin?s dz?ves l?me?a pieaugumu.

Lai gan pati Eiropas centr?l? banka (ECB), pret?ji V?cijas

aicin?jumiem, atst?ja nemain?gu refinans??anas b?zes likmi, kas pa?laik ir

tr?s procenti. ECB s?d? 18. febru?r? V?cijas finansu ministrs Oskars

Lafont?ns atk?rtoti aicin?jis samazin?t procentu likmes, par iemeslu ??dai

nepiecie?am?bai minot ekonomisk?s lejupsl?des paz?mes ES valst?s un augsto

bezdarba l?meni. Likmju samazin??anas pretinieki uzskata, ka likmju

samazin??ana var?tu nov?jin?t Eiropas kop?jo val?tu – eiro.

*Materi?li ?emti no “Dienas Bizness”

Ievie?ot eiro z?d noz?m?gs ierocis – val?tas mai?a c??ai pret naudas

atmazg??anu.

Lai ar? eiro ievie?ana dar?tu galu t?ristu nedien?m mainot val?tas, ??

val?tas mai?a tom?r ir noz?m?gs ierocis c??ai ar net?r?s naudas

atmazg??anu. K? izteicies Be??ijas val?tas mai?as oper?ciju asoci?cijas

prezidents ?vs Deklerks, “val?tas mai?as biroji ir lab?kie tieslietu

sist?mas pal?gi c??? pret net?r?s naudas legaliz??anu. Vis?s Eiropas

Savien?bas valst?s darbojas sist?ma, kad person?m, kas v?l?s noguld?t

bank?s “aizdom?gi” lielas naudas summas vai m??in?t to samain?t naudas

mai?as birojos, j?nor?da sava identit?te. K? zi?o Be??ijas Vald?bas finansu

inform?cijas datu apstr?des vien?ba, laika posm? starp 1997. gada j?niju un

1998. gada novembri da??das finansu instit?cijas, tai skait? ar? bankas un

val?tas mai?as biroji, ir zi?oju?as par vair?k nek? 12 t?ksto?iem aizdom?gu

dar?jumu. Piecu past?v??anas gadu laik? ??s vien?bas ir iesniegu?as ties?

1645 krimin?llietu dosj? par naudas atmazg??anu, kuru kop?j? summa ir

nepilni ?etri miljardi eiro. T?d??, ievie?ot eiro tiks zaud?ta viena no

efekt?v?kaj?m metod?m c??? pret korupciju. Holandes narkotiku tirgo?i savas

preces pieg?d? liel?kajai da?ai Eiropas. Pirc?ji V?cij? vai Francij?

nor??in?s sav? nacion?laj? val?t?. P?c tam ?? nauda tiek konvert?ta

Holandes gulde?os. P?c kop?j?s val?tas ievie?anas vi?iem ?? mai?a vairs

neb?s vajadz?ga, t?tad, likumsargiem b?s gr?t?m c?n?ties pret ??d?m un

taml?dz?g?m par?d?b?m.

Un naudas atmazg??ana nav vien?g? krimin?l? darb?ba, kas ieg?s no

eiro ievie?anas. Val?ta, kas darbosies vis? Eirop? un kuras bankno?u

pamatv?rt?ba b?s pietiekami augsta b?s pievilc?ga ar? val?tas viltot?jiem.

?pa?i naudas vilto?anu veicin?s fakts, ka sabiedr?ba v?l nav paz?stama ar

jauno val?tu. Turkl?t jaun? val?ta b?s viegli p?rvad?jama, jo bankno?u

liel?s nomin?lv?rt?bas d?? t? neaiz?ems daudz vietas.

Tom?r past?v ar? faktors, kas krimin?lajiem elementiem b?s

nelabv?l?gs, proti, divu m?ne?u laik? visa nacion?l? val?ta b?s j?konvert?

eiro – ?aj? laik? noziedzniekiem b?s j?atbr?vojas no val?tas, kas n?kotn?

neb?s vairs der?ga. Lielu naudas summu konvert??ana var izrais?t aizdomas

banku darbiniekos, kuri par ??d?m oper?cij?m zi?os policijai.

*Materi?li ?emti no “Neatkar?g?s r?ta av?zes”

Eiropa paliks kosmopol?tiska – “Val?ta – t? ir valoda. Cilv?ks nevar tik

viegli nomain?t valodu.”

Daudz?m taut?m to nacion?l?s val?tas nav tikai nauda vien – tie ir

sasniegumi, nacion?lais lepnums. K? piem?ram V?cijas marka – tas ir k?

atg?din?jums v?cie?iem par veiksm?gaj?m ekonomiskaj?m reform?m, kas tai

pal?dz?ja no kara gruve?iem atkal izaugt par ekonomiski att?st?tu, stabilu

valsti. Bet, p?c eiro ievie?anas, v?cu marka uz visiem laikiem paliks tikai

k? ciparu kombin?cija 1,96 – t?s fiks?tais kurss pret eiro.

Ievie?ot eiro Eiropa nenoliedzami paliks kosmopol?tisk?ka,

integr?t?ka, vien?d?ka. Tas atkal ir izteikts drauds mazo tautu nacion?lo

identit??u saglab??anai – vai t?s nepazud?s lielo tautu vid?? Nacion?l?s

val?tas tom?r ir un paliek veicino?s faktors nacion?lo identit??u

saglab??an?

Ar to jau ar? da??das tautas ir interesantas, ka t?s ir at??ir?gas.

Vienotas val?tas ievie?anu var uzskat?t par m??in?jumu Eiropas tautas

Страницы: 1, 2, 3

МЕНЮ

Eiro