Eiro
Eiro
Satura r?d?t?js.
Ievads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1. lpp
Ekonomisk?s un monet?r?s sadarb?bas v?sture . . . . . 2.lpp
Bretton-vudas sist?mas sabrukums . . . . . . . . . . . . . . 4. lpp
Monet?r? sist?ma un ECU . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .7. lpp
Ekonomisk? un monet?r? savien?ba - priek?roc?bas un tr?kumi . . . 8. lpp
Par un pret
Eiro ievie?ana veicin?s t?risma att?st?bu . . . . . . . . . . 10. lpp
Stabila nauda . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
. 11. lpp
Samazin?sies val?tu risks . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 13.
lpp
Izveidosies liel?ks tirgus, kur? nor??ini notiek vien? val?t?, l?dz ar to
vienk?r?osies nor??ini Eiropas valstu starp? . . . . . . . .13. lpp
Izveidosies stabila otra alternat?va rezerves val?ta pret dol?ru . . . 14.
lpp
Mobiliz?s Austrumeiropas un Centr?leiropas valstis strauj?k un dzi??k veikt
politisk?s un ekonomisk?s reformas . . . . . . . . . . 15. lpp
Samazin?sies procentu likmes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 16. lpp
Ievie?ot eiro z?d noz?m?gs ierocis – val?tas mai?a c??ai pret naudas
atmazg??anu . . .. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
. .16. lpp
Eiropa paliks kosmopol?tiska – “Val?ta – t? ir valoda. Cilv?ks nevar tik
viegli nomain?t valodu.” . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
17. lpp
Neizdo?an?s gad?jum? cie? visas pasaules ekonomika . .18. lpp
Paz?d iesp?ja kontrol?t iek??jo monet?ro politiku . . . . . 19. lpp
K? eiro ir g?jis s?kot no ievie?anas br??a? . . . .20.lpp
Latvija un eiro . . . . . . . . . . . . . . 23. lpp
Aptauja . . . . . . . . . . . . 26. lpp
Nobeigums un secin?jumi . . . . . . . . . . . 30. lpp
Izmantot?s literat?ras saraksts . . . . . . . . 31. lpp
Pielikums
Eiro mon?tas un banknotes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 32.
lpp
Ievads
K? jau visiem zin?ms, kop? 1999. gada 1. janv?ra pasaul? n?kusi jauna
val?ta. T? ir Eiropas Savien?bas kop?j? val?ta – eiro. Pagaid?m gan t?
figur? tikai neskaidras naudas nor??inos, ta?u ar 2002. gada 1. janv?ri to
ir pl?nots ieviest apgroz?b? ar? skaidras naudas nor??inos vis? Eirop?. ?is
nav pirmais m??in?jums apvienot Eiropas val?tas, bet, pagaid?m
v?rien?g?kais un ar? veiksm?g?kais. Eiro aizst?s 11 Eiropas monet?r?s
savien?bas (EMS) dal?bvalstu nacion?l?s val?tas un nacion?l? monet?r?
politika tiek uztic?ta Eiropas Centr?lajai Bankai (ECB).
Man ?ie visi procesi lik?s ?oti interesanti, t?d?? nol?mu tos pap?t?t
tuv?k un apskat?t tie?i saist?b? ar Latviju – k? Latviju ietekm?s eiro
ievie?ana, k?di b?s izdev?gie momenti, kas n?k tai l?dzi, k?di ???r??i, un
k?di negat?vie momenti. T? k? ??du momentu ir ?oti daudz, darb? apskatu
tikai, p?c man?m dom?m, svar?g?kos. Tiek apskat?tas ar? Latvijas iesp?jas
p?riet uz ?o jauno val?tu t?s ce?? uz Eiropas Savien?bu, kas tiek ar?
min?ts Latvijas Bankas strat??ij? k? viens no galvenajiem punktiem
iek?aujoties ES.
Grib?ju noskaidrot ar? sabiedr?bas viedokli ?aj? jaut?jum?, t?d??
veicu aptauju, kur? noskaidroju cilv?ku inform?t?bas l?meni par eiro, to
attieksmi pret to un pret Eiropas Savien?bu visp?r.
Ekonomisk?s un monet?r?s
sadarb?bas v?sture.
P?c Otr? pasaules kara Rietumeiropas demokr?tisk?s valstis, s?ka mekl?t
jaunu virz?bu, kas nodro?in?tu gan politiski, gan ekonomiski stabilu
att?st?bu un “aizsarg?tu” t?s no milit?r?s Krievijas un ekonomiski sp?c?g?s
Amerikas. Jau 1948. gad? tika nosl?gts beniluksa Muitas ?nija starp
Be??iju, N?derlandi un Luksemburgu, kas v?l?k k?uva par modeli da??du
valstu ekonomiskai sadarb?bai. Ta?u Jaun?s Eiropas (runa ir par valstu
integr?ciju t?d? noz?m? k? m?s to saprotam un uztveram ?obr?d) pirms?kumi
dat?jami ar 1950-51. gadu, kad tika nosl?gts l?gums par Eiropas Og?u un
t?rauda apvien?bas izveidi - tas bija pirmais pla?a m?roga ekonomiskais
l?gums, kas saist?ja praktiski visas liel?k?s Eiropas valst?s. 1957. gad?
se?as Eiropas valstis paraksta t.s. Romas l?gumu, izveidojot Eiropas
ekonomisko asoci?ciju EEA un Eiropas Atomener?ijas apvien?bu. ?o Eiropas
l?gumu m?r?is ir veicin?t saimniecisko aug?upeju un augst?ku dz?ves l?meni
un nov?rst iesp?jamos milit?ros draudus. L?dz ar to var uzskat?t, ka uz
1958. gadu nosl?dz?s pirmais “neapzin?t?s” integr?cijas posms - bija
skaidri izkristaliz?jusies Eiropas valstu griba un nepiecie?am?ba veidot
“kop?jas m?jas”.
Eiropas Kopienas m?r?is nodibin?t ekonomisko un monet?ro savien?bu
ofici?li formul?ts 1969. gad? valstu un vald?bu konferenc? H?g?. Kop? t?s
reizes vair?kk?rt?gi tas ticis kori??ts Eiropas valstu samitos. Var izdal?t
tr?s svar?gus posmus Eiropas ekonomiskaj? un monet?raj? integr?cij? Eiropas
Kopienas ietvaros.
Pirmais posms 1958. - 1968. gads. ?aj? laik? tika nosl?gts p?rejas
posms uz kop?jo tirgu. Tika sperti pirmie so?i s?kot ar netarifu barjeru
nov?k?anu, l?dz br?vai pre?u kust?bai starp se??m Eiropas Kopienas valst?m.
?pa?i progress tika pan?kts kop?jas lauksaimniec?bas politikas izstr?d?,
kas uz ?? perioda beig?m jau re?li s?ka funkcion?t. Tika likti pamati
kop?jai transporta politikas sagatavo?anai (pa?saprotama att?st?bas gaita
p?c muitas ?nijas realiz??anai dz?v?) . L?dz ar to var teikt, ka uz 1969.
gadu jau eksist?ja iev?rojams kop?jais tirgus.
N?ko?ais solis bija Eiropas Monet?r?s savien?bas izveide, t.i.
stabilas monet?r?s zonas izveide Eirop?. Nepiecie?am?ba p?c ??das
savien?bas izriet?ja no sasniegt? progresa koptirgus izveides jom?.
Spiediens uz Bretton-Vudas val?tas sist?mu (t? sabruka 1970. gad?) Eiropas
valstu vad?t?jiem lika nopietn?k piev?rsties Monet?r?s ?nijas izveidei.
1970. gad? Luksemburg? Eiropas Kopienas Ministru Padom? tika pie?emts
l?mums, ka turpm?k valstu monet?r?s integr?cijai j?notiek paral?li
(vienlaic?gi) ar ekonomisk?s politikas konversiju. Praks? tas noz?m?ja, ka
Eiropas Kopienas valst?m j?koordin? sava darb?ba defic?tu finans??anas,
nodok?u politikas un finansu tirgus jom?s. Dal?bvalst?m tika rekomend?ts
pak?peniski sa?aurin?t val?tas mai?as kursu sv?rst?bu robe?as, ar m?r?i
l?dz 1980. gadam rad?t apst?k?us piln?gi br?vai kapit?la kust?bai un
piln?gi br?vu val?tu konvertibilit?ti sav? starp? p?c neatgriezeniski
fiks?tiem val?tas kursiem.
Otrais posms 1969. - 1979. gads. Lai paaugstin?tu Eiropas monet?r?s
savien?bas gatav?bas pak?pi, 1972. gad? B?zel? tiek pie?emts l?mums, par
apmai?as kursa sv?rst?bu robe?as noteik?anu Eiropas val?t?m attiec?b?
vienai pret otru. Noteikumi paredz?ja, ka sv?rst?bas nedr?kst p?rsniegt
attiec?go val?tu sv?rst?bas pret ASV dol?ru. ?o meh?nismu nosauca par
“??sku tunel?” (snake in the tunnel). “??ska” ir val?tas kursu sv?rst?bas
Kopienas ietvaros un “Tunelis” ir val?tas kursu sv?rst?bas pret dol?ru.
Ta?u 1970. gads nebija labv?l?gs ekonomikas un monet?rai integr?cijai.
Bretton Vudas sist?mas sabrukums, naftas cenu straujais pieaugums, kas
savuk?rt izrais?ja augstu infl?cijas l?meni, rad?ja lielu spekulat?vu
spiedienu uz Eiropas val?t?m. Nesak?rtot?ba starptautiskaj?s monet?raj?s
attiec?b?s padar?ja Eiropas monet?ro integr?ciju ?oti sare???tu, vai pat
neiesp?jamu.
1972. gad? Anglija pie??va sterli?u m?rci?as sv?rst?bas ?rpus
noteiktaj?m “??skas” un “tune?a” robe??m. Anglijai dr?z sekoja ?rija,
D?nija un It?lija. 1977. gada beig?s tikai puse no Kopienas Valst?m
(Rietumv?cija, Be??ija, N?derlande, Luksemburga un D?nija) palika “??skas
un tune?a” meh?nisma ietvaros.
1979. gada Br?menes konferenc? Eiropas valstu vad?t?ji no jauna
apstiprin?ja v?l??anos izveidot piln?gu monet?ro savien?bu. L?dz ar to
1979. gada mart? tika apstiprin?ti konceptu?li piln?gi jauni Eiropas
Monet?r?s Savien?bas veido?anas principi.
Tre?ais posms 1979. - 1994. gads. Asto?desmitajos gados v?l vair?k
nostiprin?j?s doma par integr?cijas nepiecie?am?bu, jo:
- bija nepiecie?ams apvienot fragment?ro Eiropas tirgu, lai padar?tu
to konkur?tsp?j?gu ar Amerikas un Jap?nas ekonomiku.
- ?oti asas bija re?ion?l?s atpalic?bas probl?mas, kas bija
j?likvid?.
?o apsv?rumu d??, tika izstr?d?ta programma, kas paredz?ja nov?kt visas
fizisk?s, tehnisk?s un fisk?l?s barjeras br?vai pre?u, pakalpojumu, personu
un kapit?la kust?bai l?dz 1992. gadam.
P?c ??s programmas realiz?cijas, dabisks integr?cijas procesa turpin?jums
b?tu vienotas naudas vien?bas - ECU ievie?ana. (kas gan nav oblig?ti). To
var?tu izdar?t tikai ar centraliz?tas instit?cijas pal?dz?bu, kas
kontrol?tu vienotu kred?ta procentu likmi visai Savien?bai un apmai?as
kursu pret tre?aj?m valst?m.
Bretton-vudas sist?mas sabrukums.
Britu m?rci?as devalv?cija 1967. gad?. Bretton-Vudas sist?ma tr?kumi
veicin?ja destabiliz?jo?as situ?cijas veido?anos, kad izteikti v?j?k?s un
stipr?k?s val?tas tika pak?autas intens?viem spekulantu uzbrukumiem, kas
izpaud?s val?tas masveida p?rdo?an? vai pirk?an?. Spilgti piem?ri ir 1967.
gada Lielbrit?nijas m?rci?as devalv?cija un 1971. gada Bretton-Vudas
sist?mas sabruk?ana.
Jau pirms m?rci?as ofici?l?s devalv?cijas 1967. gad? piepras?jums un
pied?v?jums p?c m?rci??s denomin?tiem akt?viem nebija sabalans?ts. T?p?c,
lai kompens?tu piepras?juma un pied?v?juma negat?vo bilanci un t?d?j?di
notur?tu p?r?k augstu nov?rt?to m?rci?u (2,8 USD/GBP l?men?),
Lielbrit?nijas centr?l? banka regul?ri iepirka GBP lielos apjomos. ??da
veida oper?cijas strauji samazin?ja Lielbrit?nijas rezervju kr?jumus, kas
atspogu?oj?s ar? valsts maks?jumu bilanc?. 1967. gada 17. novembr? rezervju
zaud?jumi bija sasniegu?i t?dus apm?rus, ka spekulanti s?ka ?aub?ties par
IMF (Starptautiskais Val?tas Fonds) sp?j?m kompens?t ?os zaud?jumus ar
aizdevumu Lielbrit?nijai. Tikl?dz spekulanti (ar? “mirst?gie” tirgus
dal?bnieki) sajuta briesmas, ka vi?u m?rci?u ieguld?jumi n?kotn? var k??t
mazv?rt?gi, strauji samazin?j?s piepras?jums p?c m?rci?u akt?viem.
Milz?gais m?rci?u akt?vu pied?v?jums no vienas puses un minim?lais
piepras?jums no otras puses rad?ja GBP p?rdo?anas kampa?u tirg?. Rezult?t?,
17. novembra dienas laik? Lielbrit?nijas centr?l? banka zaud?ja vair?k nek?
1 mljrd. no sav?m dol?ru rezerv?m. N?ko?aj? dien? centr?l? banka
kapitul?ja, devalv?jot m?rci?u par 14%. Spekulantiem, kas 14. novembr?
p?rdeva savas m?rci?as centr?lajai bankai, jau 18. novembr? var?ja
“ieskait?t” sav? kabat? 140 mlj. USD pe??as, savuk?rt centr?l? banka t?du
pa?u summu var?ja norakst?t zaud?jumos. Ar? p?d?jo gadu pieredze liecina,
ka centr?l?s bankas pat apvienojoties nesp?j st?v?t pret? milz?gajai tirgus
a?iot??ai, kur? p?rsvar? valda cilv?ku emocijas un alkat?ba. Centr?lo banku
darb?ba rezult?t? darbojas k? katalizators, kur?, faktiski, nolemj doto
val?tu devalv?cijai, ja intervence neizdodas (kas notiek 90% gad?jumos).
Bretton-Vudas sist?mas sabrukums. P?c m?rci?as devalv?cijas Bretton-
Vudas sist?ma p?rdz?voja v?l vair?kus triecienus: Francijas franka
devalv?cija 1969. gada august?, V?cijas markas peldo?ais kurss un
revalv?cija 1969. gada Septembr? - Oktobr?. Punkts tika pielikts 1970-1971.
gada vispasaules ekonomisk?s kr?zes laik?.
1970. gad? strauji pieauga ASV maks?jumu bilances defic?ts, sasniedzot
10 mljrd. USD gad?. 1971. gad? tas palielin?j?s v?l vair?k (jau pirmaj?
kvart?l? tas p?rsniedz 5 mljrd. USD). tas liecin?ja, ka cit?m valst?m bija
t?ds pats maks?jumu bilances p?rpalikums, liel?ko da?u no t?s veidoja
Rietumv?cijas izteikti pozit?v? maks?jumu bilance. Lai saglab?tu teko?o
V?cijas markas un ASV dol?ra kursu - 0.27 DEM/USD, Bundesbanka (V?cijas
centr?l? banka) no 1971. gada janv?ra l?dz martam pastiprin?ti p?rdeva DEM,
t?d?j?di papildus ieg?stot starptautisk?s rezerves. Apr?l? ?o rezervju
pl?sma uz Bundesbanku strauji pieauga v?l par 3 mljrd. USD. Strauja
rezervju piepl?de Bundesbank? noz?m?ja V?cijas monet?r?s b?zes
palielin??anos un naudas pied?v?juma palielin??anos, kas rad?ja infl?cijas
spiedienu. Lai to nov?rstu bija nepiecie?ama markas revalv?cija, ta?u
revalv?cijas gad?jum? strauji pieaugtu V?cijas mark?s denomin?to akt?vu
pe??a (uz kursa cel?an?s r??ina). To sajutu?i, tirgus dal?bnieki rad?ja
a?iot??as piepras?jumu p?c marku akt?viem (citiem v?rdiem sakot pa??m
mark?m). V?l 1971. gada 4. maij? Bundesbanka ar akt?vas intervences
pal?dz?bu m??in?ja atbalst?t dol?ru un neatlaist marku, kopum? ?aj? dien?
Bundesbanka iepirka vair?k nek? 1 mljrd. USD. Lai saglab?tu dol?ra un
markas kursu, 5. maija pirmo stundu laik? bija spiesta nopirkt v?l vienu
mljrd. USD. V?l p?c stundas V?cijas centr?l? banka pazi?oja ka atsak?s
veikt val?tas oper?cijas, ?aujot markai br?vi peld?t.
T? pa?a gada august? prezidents Niksons ar vi?a “jauno ekonomisko
politiku”, dol?rs vairs neb?s br?vi peldo?s, pazi?oja par Bretton-Vudas
sist?mas past?v??anas izbeig?anu. Decembr?, saska?? ar jauno “Smita” pl?nu
un sabiedroto vieno?anos, Bretton-Vudas sist?mai bija j?atjauno sava
darb?ba, ta?u t? cieta neveiksmi. 1973. gad? Amerika un t?s tirdzniec?bas
partneri vienoj?s par peldo?o kursu sist?mas izveido?anu.
Monet?r? sist?ma un ECU
Bretton-Vudas sist?mas sabrukuma likumsakar?gas sekas bija peldo?o
kursu ?ra, kas ir izdev?gi stipraj?m (DEM,JPY) val?t?m, bet draud?gi
v?j?kaj?m val?t?m (GBP,USD), jo pieaug spekulat?vais spiediens uz ??m
val?t?m. Visvair?k ?aj? situ?cij? cie? ra?ot?ji, kas vairs nevar veikt
detaliz?tu att?st?bas pl?no?anu neprognoz?jam? ?r?j? tirgus d??. Cieta
praktiski visas valstis un tie?i tas saros?ja Eiropas valstis izveidot
jaunu val?tas sist?mu. S?kotn?ji tas izpaud?s k? ierobe?otas val?tas kursa
sv?rst?bas ap fiks?tiem kursiem, ta?u agr?k vai v?l?k valst?m b?tu
j?vienojas par v?l cie??ku integr?ciju val?tas jom?, proti, vienotas
val?tas ECU (European Currency Unit) ievie?anu Eiropas Kopienas ietvaros.
Eiropas Monet?r?s sist?mas pamatelements ir ECU, kas ir “composite
currency” (val?tas grozs). Tas izveidots balstoties uz katras dal?bvalsts
specifiskiem val?tas daudzumiem, atbilsto?i to kop?jam nacion?lajam
produktam un dal?bai kop?j? tirdzniec?b?. ECU kalpo ar? k? Savien?bas
ekonomisko attiec?bu nov?rt??anas l?dzeklis, jo Savien?bas bud?ets tiek
nov?rt?ts ar ECU.
ECU v?rt?bu katr? val?t? var noteikt atbilsto?i t?s v?rt?bai, k?
komponentei no val?tu groza. (atkar?b? no dot?s val?tas vien?bu skaita
groz?).
T? k? katrai val?tai ir noteikta attiec?ba ar vienu ECU, tad ir
iesp?jams noteikt savstarp?ji fiks?tus nacion?lo val?tu kursus. Tas ir
divpus?js, centr?lais kurss. Katrai dal?bvalstij tas ir j?notur zin?m?s
robe??s. (procentu?li izteikt?s). ?obr?d ?? robe?a ir 2.5%, ta?u ekonomiski
v?j?kaj?m valst?m ?? robe?a var tikt papla?in?ta l?dz 6.0%. Ne vis?m
valst?m ir pa sp?kam izpild?t ?os noteikumus, t? jau 1992. gad? It?lija un
Lielbrit?nija, p?rk?pjot ?o robe?u, faktiski, p?rtrauca savu dal?bu
izveidotaj? Mai?as Kursu Meh?nism? (MKM). ES valstu centr?laj?m bank?m
kop?gi j?c?n?s par nacion?lo val?tu fiks?to kursu saglab??anu, kas izpau?as
sekojo?i: Ja fran?u franks nokr?t l?dz savai 2.25% robe?ai attiec?b? pret
v?cu marku, tad Francijas bankai ir j?p?rdod v?cu markas un V?cijas
Bundesbankai j?iep?rk fran?u franki.
Bez intervenc?m, attiec?go valstu centr?lo banku r?c?b? ir ar? citi
instrumenti, piem?ram, procentu likmes.
1993. gada 2. august?, lai mazin?tu spekulat?vo spiedienu uz v?j?kaj?m
val?t?m, nacion?lo val?tu kursu sv?rst?bas robe?a tika noteikta 15% apm?r?,
ta?u praktiski valstis cen?as iev?rot iepriek? noteikto 2.5% robe?u.
Lai pal?dz?tu valst?m veikt da??das finansu oper?cijas (samazin?tu
bud?eta, tirdzniec?bas bilances defic?tus, notur?tu val?tas kursu) Eiropas
Monet?r?s sist?mas ietvaros tika izveidoti da??di papla?in?ti kred?ta
meh?nismi. Viena no instit?cij?m, kas ir ??s meh?nisma sast?vda?a, ir
Eiropas Monet?r?s sadarb?bas fonds, kur? ir pilnvarots sa?emt naudas
rezerves no dal?bvalst?m un man?t t?s pret ECU. savuk?rt dal?bvalstis var
?o naudu izmantot savstarp?jo par?du k?rto?anai un transakcij?m ar Eiropas
Monet?r?s sadarb?bas fondu. No t? izriet ?oti svar?gs secin?jums, proti,
ECU ir ne tikai kopsauc?js (vienota m?raukla), bet gan re?ls akt?vs, ar
kuru izsaka par?dus un saist?bas.
Ekonomisk? un monet?r? savien?ba -
priek?roc?bas un tr?kumi.
Priek?roc?bas:
1. Vienota Eiropas naudas vien?ba dos iesp?ju p?rvar?t iek??j? tirgus
fragment?ciju un padar?s izmaksu un cenu sist?mu sal?dzin?mu vis?
savien?bas teritorij?, kas veicin?s konkurenci - t?tad att?st?bu.
2. Atkrit?s probl?mas, kas saist?tas ar val?tas mai?u ce?ojot Eiropas
teritorij?. L?dz ?im ce?ojot pa vis?m 12 ES valst?m, katr? no t?m mainot
naudu, t? zaud?ja l?dz 40% no s?kotn?j?s v?rt?bas.
3. Samazin?sies biznesa administrat?vie izdevumi un laika pat?ri?? dar?juma
braucienos, ?pa?i tas veicin?s maz? biznesa att?st?bu, kuram l?dz ?im bija
desmit rei?u liel?ki administrat?vie izdevumi, nek? multinacion?laj?m
korpor?cij?m.
Tr?kumi:
1. Monet?r?s un fisk?l?s kompetences nodo?ana no nacion?l? l?me?a uz ES
l?meni noz?m?s, ka sp?c?g?kaj?m valst?m b?s j?pie?em ekonomisk?s politikas
jaut?jumi kop? ar v?j?kaj?m (v?j?k att?st?t?m ) valst?m, kas ir tolerantas
pret augst?ku infl?cijas l?meni. Daudzi ?aj? apst?kl? saredz zin?mus
draudus nacion?l?s suverenit?tes zaud??anai.
2. Ekonomiski v?j?k?s valstis zaud?s iesp?ju devalv?t savas naudas
vien?bas, t?d?j?di zud?s iesp?ja palielin?t eksport?jamo pre?u noietu uz
val?tas kursa pazemin??anas r??ina, k? tas bie?i tiek dar?ts ?obr?d. Ta?u
no otras puses, tam vienm?r ir bijis ?slaic?gs efekts, jo tas neveicina
jaunu tehnolo?iju ievie?anu, padara darbasp?ku neelast?gu, paaugstina
import?jam?s izejvielas cenas. Ar vienk?r?u izmaksu p?rv?rt??anu (t? tas ir
gad?jum?, kad val?ta tiek devalv?ta) netiek uzlabota produkcijas kvalit?te
un serviss.
3. P?rejas posm? uz vienotu naudas vien?bu n?ksies sastapties ar milz?g?m
faktiskaj?m izmaks?m, kas saist?tas ar banku tehnolo?ijas izmai??m.
Apr??in?ts, ka b?s nepiecie?ams p?rstr?d?t vair?k nek? 35000 bankas
apkalpojo??s programmas, miljoniem ?eku gr?mati?as, j?p?rkvalific?
person?ls, turkl?t bankas zaud?s lielu da?u pe??as no val?tas oper?cij?m.
Tas viss kopum? katrai bankai izmaks?s vid?ji 125 mlj. ASV piecu gadu
laik?.
Par un pret
Eiro ievie?ana veicin?s t?risma att?st?bu.
K? zin?ms, viens no liel?kajiem ieguvumiem Eiropas valstu
iedz?vot?jiem, kas saist?s ar eiro ievie?anu ir val?tas mai?as probl?mas
atrisin?jums. Tas noz?m?, ka ce?ojot pa Eiropu t?ristiem sava nacion?l?
val?ta vairs neb?s j?konvert? attiec?g?s valsts val?t?, jo 11 Eiropas
Страницы: 1, 2, 3
|