Darba tirgus un darba alga Arodbiedribas loma darba speka tirgu
cilv?ku, kuri grib?s b?t par sekret?ri. Piem?ram, katrs no 100 cilv?kiem,
kuri beidz p?d?jo klasi skol?, var izv?l?ties starp to, vai k??st par
apdro?in??anas a?entu vai par sekret?ri. Da?a no tiem dod priek?roku
a?entam, pat taj? gad?jum?, ja sekret?res darbs ir lab?k apmaks?ts, t?p?c
k? vi?iem pat?k izbaud?t savus sp?kus un satikties ar cilv?kiem. Citi
grib?s k??t par sekret?ri, pat ja vi?u darba alga b?s zem?ka, jo vi?iem
nepat?k siet kaut ko citiem. Kop? ar to daudzi b?s gatavi iet vai nu uz
vienu vai nu uz otru darbu, vi?iem ir vienaldz?gi: apbalvojums jebk?da
profesij? vi?iem- svar?g?kais faktors lai pie?emtu atrisin?jumu. Ja
sekret?ri ir lab?k apmaks?ti sal?dzin?jum? ar apdro?in??anas a?entiem, tad
vair?k abiturientus grib?s k??t par sekret?riem. Bet ja a?entiem darba alga
b?s liel?ka, tad tos skaita, kuri grib?s k??t par a?entiem, pieaugs, bet,
kuri grib?s k??t par sekret?riem,- samazin?s. Protams, pie sevi??i maz?s
darba algas sekret?ra, tad neviens negrib?tu k??t par to.
sekret?ra
darba
alga
Pied?v?jums
0. sekret?ru skaits
4.z?m. Sekret?res darba pied?v?juma sl?pa darba tirg?.
T?da veid?, darba pied?v?jums k?da konkr?ta tirg? tie?a m?ra ir saist?ta
ar darba algas likmi, kuras domin? ?aj? tirgu, pie nosac?juma, ka darba
alga citas profesijas paliek nemain?gas. T.i. ja darba alga a?enta paliek
nemain?ga, bet sekret?ra- aug, tad vair?k cilv?ku grib?s k??t par sekret?ri
tikai apbalvojuma aug?anas d?? (tas p?rskat?mi ir parad?ts 4.z?m).
Ka ar? darba piepras?juma sl?pa, pied?v?juma sl?pa ir parad?ta t?, it k?
citas cenas un darba algas paliek nemain?gas. Bet ja viena vai vair?kas
t?das cenas vai darba algas izmain?s, tas ved pie t?, ka pied?v?juma sl?pa
kustas, bet ja darba alga apdro?in??anas a?entus paaugstin?s, tad
abiturientu da?a main?s savu nodomu k??t par sekret?ri un izvel?sies
apdro?in??anas a?enta karjeru. Paliek maz?k tos, kuri grib?s b?t par
sekret?ri pie katras darba algas paaugstin??an?s a?entiem. Grafisk? veid?
(sk.2.z?m) a?entus apbalvo?anas izaugsm? ved pie t?, ka kust?sies
sekret?ru pied?v?juma sl?po pa kreisi.
Kad pie?em l?mumu k??t par sekret?ri, cilv?kam ir j?pie?em, k?du l?mumu par
darba k?rto?anu pie?ems. Ja visi darba dev?ji dod sekret?res vietu piem?ram
viena kvalit?te, tad izv?le b?s pie?emta apbalvojuma l?men?. Jebk?da firma,
kura nav t?lredz?ga, pied?v?s darba samaksu zem?k tas, kuru maks? citi,
t?p?c vi?a nevar?s ataicin?t darbiniekus (vai, vismaz, nav iesp?jas
pievilkt nevienu darbinieku vajadz?gas kvalifik?cijas).
sekret?ra Sekret?ru pied?v?jums,
darba kad darba alga a?entus ir:
alga
augsta
zema
0. sekret?ru skaits
5.z?m. Aizb?d??ana sekret?res darba pied?v?juma sl?pa darba tirg?
sakar? ar
a?entus darba algas aug?anu.
No otras puses, ja neb?s ne vienas firmas, kura neb?s tik nepr?t?ga, ka
pied?v?s vair?k liel?ku darba algu, nek? pie?emt?, t?p?c ka vi?a maks?tu
vair?k, neka tas vajadz?tu, lai pievilkt darbiniekus vajadz?gaj? skaita un
kvalit?tes. ?aj? gad?jum? pied?v?juma sl?pa firmai b?s horizont?la l?nija,
kas ir parad?ts 6.z?m. Horizont?la l?nija darba pied?v?juma firmai liecina
par to, ka pie eksist?jo?as darba algas var dab?t visu vajadz?go sekret?ru
skaitu. Bet ja t? maks?tu maz?k, pied?v?jums nokritis l?dz nullei.
At??ir?ba noliek?an? starp tirgus un firmas pied?v?juma l?knes ar pa?u
taisnu veidu ir saist?tas ar izv?les tipu, kur? st?v pret darbiniekiem.
Pie?emot izv?li, vai iest?ties sekret?res tirg?, darbiniekam ir j?sal?dzina
ka apbalvojumu, t? ar? profesion?las pras?bas altern?jo?a pied?v?juma (?aj?
gad?jum?, apdro?in??anas a?enti). Ja darba alga sekret?res kr?t, tad maz?k
?au?u tiektos iziet uz sekret?ru darba tirg?. Ta?u ne visi noies no ??
tirgu, t?p?c k? a?enta un sekret?res profesija neaizst?j viena otru. Da?i
paliks par sekret?riem, pat p?c darba algas samazin??anas, t?p?c ka vi?iem
nepat?k pras?bas, kuras izvirza a?entu profesija.
sekret?res
darba alga,
kuru
pied?v? tirgus darba alga
firmas
0. sekret?ru skaits
6.z?m.Sekret?res darba pied?v?jums firmai .
Tikl?dz l?mums k??t par sekret?ri ir pie?emts, ir izv?le pie k?da darba
dev?ja str?d?t, jo alternat?vas praktiski neat??iras viena no otras
vien?das pras?bas d??. T?p?c izv?le b?v?sies tikai uz apbalvojum?. Ja
firma pied?v?s maz?ku darba algu sal?dzin?jum? ar cit?m firm?m, vi?a zaud?s
visus pretendentus. T?da veida, horizont?la pied?v?juma sl?pa ir
atsp?kojums atrisin??anai par sava darba pied?v?jumu starp da?am vien?dam
alternat?vam.
Jau bija run?ts par to, ka firm?m, kuras v?las pie?emt uz darbu sekret?res,
ir j?maks? jau pie?emtu darba algu, ja vi?i negrib zaud?t visus
pretendentus uz viet?m. Bet tas nav tie?i t?. Ja firma pied?v? darba
vietas, kuras ir sal?dzin?jumi ar citus firmas pied?v?jumu, bet ar vair?k
maz?ku apbalvojumu vesel?, vi?a var tas dab?t, jo pretendenti var nezin?t
par apbalvojuma l?meni citas viet?s. Ta?u kad paies k?ds laiks inform?cija
par mazu darba algu dab?s lielu zin?mu, un dr?z firma uzzin?s, ka var
pretend?t tikai uz maz?k kvalitat?vu person?lu lai aizpild?tu izveidotus
darba vietas. T? var nodro?in?t sev kvalitat?vus darbiniekus pie darba
algas maz?ku par vid?jo l?meni tikai tad, ja pied?v?s nesal?dzin?mo darba
vietu (lab?kas darba apst?k?i, gar?kas apmaks?tas atva?in?jumi, un t.t).
Tagad?j? etap? pie?emts, ka atsevi??as firmas, ka ar? atsevi??i darbinieki,
kad vi?i izp?ta konkurenci darba tirg?, ir spiesti orient?ties uz jau
pa?emtu darba samaksa l?meni, t.i. darba alga, kuru izmaks? visas firmas
saviem darbiniekiem, ir ?oti tuva vid?ji eso?ajiem. Bet ne katrs atsevi??s
darbinieks, ne firmas nevar uzst?d?t darba algu, kura sevi??i at??iras no
vid?jas, un vienlaic?gi cer?t uz darba kopl?gumu nosl?gumu.
1.3.L?dzsvars darbasp?ka tirgu.
T?l?k piev?r?ot uzman?bu kop?jam darbasp?ka tirgum , ignor?jot at??ir?bas
str?dnieku starp? . 7.z?m?jums par?da darbasp?ka piepras?juma un
pied?v?juma l?knes . Kop?jais darbasp?ka piepras?jums ir atkar?gs no alg?m
, k?das firmas maks? , no cen?m to ra?otaj?m prec?m un cen?m , k?das ir
citiem resursiem , ieskaitot izejvielas un iek?rtas .K? tikko bija min?ts ,
p?tot darbasp?ka tirgu , vienk?r??bas labad pie?emot , ka visu pre?u cenas
gan to pre?u cenas , kuras tiek ra?otas , gan citu ra?o?anas resursu cenas
ir nemain?gas . Past?vot nemain?g?m cen?m , izmai?as nomin?laj? alg? ir
vien?das ar izmai??m re?laj? alg? (alga dal?ta ar cenu l?meni ) .
Re?l?
alga Darbasp?ka pied?v?juma
l?kne
(W) W2
W1 E
W3 Darbasp?ka
piepras?juma l?kne
L2 L1
Nodarbin?t?bas l?menis ( L , str?dnieku
skaits vai nostr?d?tas stundas)
7. z?m?jums . Darbasp?ka piepras?juma izmai?u sekas.
Ja alga pazemin?s , tad piepras?jums p?c darbasp?ka pieaug . Samazinoties
alg?m , darbasp?ks k??st relat?vi l?t?ks sal?dzin?jum? ar ra?oto pre?u
cen?m , un darba dev?ji grib?s nol?gt vair?k str?d?jo?os . T?d?? darbasp?ka
piepras?juma l?kne v?rsta uz leju , k? par?d?ts z?m?jum? .
Z?m?jums ar? par?da kop?jo darbasp?ka pied?v?juma l?kni . Lai vienk?r?otu
situ?ciju , pie?emts , ka darbasp?ka pied?v?jums nav elast?gs (darbasp?ka
pied?v?juma elast?gums ir darbasp?ka kvantat?v?s izmai?as (procentos )
dal?tas ar atalgojuma izmai??m (procentos ) T?d?j?di maz elast?gs
darbasp?ka pied?v?jums noz?m? , ka algu pieaugums par 1 procentu rada mazu
darbasp?ka pied?v?juma procentu?lo pieaugumu . Piln?gi neelast?ga
darbasp?ka pied?v?juma l?kne ir vertik?la , tas noz?m? , ka darbasp?ka
pied?v?jums nemain?s , pieaugot alg?m ) , t.i. , cilv?ki vai nu str?d?
pilnu (?etrdesmit stundu ) darba ned??u , vai nestr?d? nemaz , neatkar?gi
no algu izmai??m .Viena no priek?roc?b?m , izdarot ??du pie??mumu , ir t? ,
ka m?s varam atlikt uz z?m?juma horizont?l?s ass , vai nu nostr?d?to stundu
skaitu vai nol?gto str?dnieku skaitu . Nostr?d?to darba stundu skaita
piepras?jums un pied?v?jums ir vienk?r?i str?d?jo?o skaita piepras?jums un
pied?v?jums , pareizin?ts ar ?etrdesmit .
Piepras?juma un pied?v?juma anal?zes pamatsecin?jms ir , -l?dzsvaram j?b?t
piepras?juma un pied?v?juma l?k?u krustpunkt? E . Iemesls tam ir vienk?r?s
, ja alga tiks noteikta augst?ka par l?dzsvara algu W1 , piem?ram , W2 ,
tad piepras?jums p?c darbasp?ka b?s L2 , t.i. ,daudz maz?ks nek?
pied?v?jums L1 . Str?d?jo?o pied?v?jums b?s p?rm?r?gi liels . Tie , kuriem
nav darba , b?s ar mieru str?d?t par zem?k?m alg?m nek? eso?as , un tas
ietekm?s algas tiem , kuri jau str?d? ( algas pazemin?sies ) . Konkurences
rezult?t? algas samazin?sies , un galu gal? piepras?jums atkal b?s vien?ds
ar pied?v?jumu . L?dz?gi , ja alga tiks noteikta zem?ka k? W1 , piem?ram W3
, tad firmu piepras?jums p?c darbasp?ka b?s liel?ks nek? pied?v?jums .
Firmu savstarp?j? konkurence , lai piesaist?tu defic?to darbasp?ku , sekm?s
algu pieaugumu atkal l?dz W1 .
Tikko veiktaj? anal?z? tika pie?emts , ka darbasp?ka piepras?jums nav
elast?gs , ir fiks?ts . daudz re?l?k ir pie?emts , ka , pieaugot alg?m ,
pieaugs ar? to cilv?ku skaits , kuri grib?tu str?d?t . ?? ir izv?le
prec?tiem p?riem , kuri uzskata , ka ar p?r?k zemu algu abiem laul?tajiem
neatmaks?jas str?d?t . ( Patiesi , sieviet?s , k? darbasp?ka resurss , ir
?oti j?t?gas uz algu izmai??m .) 8.z?m?jums par?da , ka pieaugot alg?m
,pieaugot ar? to cilv?ku skaits , kuri v?las str?d?t . Darbasp?ka
pied?v?juma l?kne ir diezgan elast?ga ( nevis absol?ti neelast?ga , k? tas
bija 7.z?m?jum? ) . S?kotn?j? situ?cija anal?zei ir nedaudz main?jusies :
l?dzsvars darbasp?ka tirg? v?l ir piepras?juma un pied?v?juma l?k?u
krustpunkt? .
Re?l?
alga
Darbasp?ka pied?v?juma
(W)
l?kne
W1
Iepriek??j? darbasp?ka
piepras?juma l?kne
W2
Jaun?
darbasp?ka
piepras?juma l?kne
L2 L1
Nodarbin?t?bas l?menis
( L ,str?d?jo?o skaits )
8. z?m?jums . Darbasp?ka piepras?juma izmai?u sekas : elast?gs darbasp?ka
pied?v?jums .
T?l?k ?emot v?r? darbasp?ka piepras?juma l?knes virz?bu , kas att?lota
8.z?m?jum? . Rezult?t? darbasp?ka tirg? izveidoja jauns l?dzsvara punkts ar
nodarbin?t?bas l?meni L1 uz L2 , v?l arvien past?v piln?ga nodarbin?t?ba .
Tas ir , ka viss tirg? eso?ais darbasp?ks ir nopirkts . Tirgus ir
sabalans?ts . Un p?c defin?cijas , ja tirgus ir sabalans?ts , ir piln?ga
nodarbin?t?ba .
Kad darbasp?ka pied?v?juma l?kne nav vertik?la , ka tas ir 8.z?m?jum? ,
nepast?v vien?gais “piln?gas nodarbin?t?bas “ l?menis . Ar algu W1
ekonomik? ir piln?ga nodarbin?t?ba , kad ir darbs maz?kam skaitam
str?dnieku L2 . Lai gan konkurences pamatmodel? pie?emts , ka algas tiek
noteiktas t?d? l?men? , ka darbasp?ka piepras?jums ir vien?ds ar
pied?v?jumu , un nav bezdarba , ta?u re?lais nodarbin?t?bas l?menis var b?t
?oti zems . Algas var b?t tik zemas , ka daudzi cilv?ki nepiekritis str?d?t
ar tik zem?m alg?m .
2.Darba tirgus form?s.
T?pat k? pre?u tirgum ,ar? darba tirgum ir da??das formas:
1. piln?ga konkurence;
2. monopols (arodbiedr?ba nosaka darba p?rdo?anas noteikumus);
3. monopsons (monopsony)(dotajam darba veidam ir tikai viens darba dev?js);
4. oligopsons (oligopsony)(da?as firmas algo vien?du vai diferenc?tu
darbu);
5. monopsonistiska konkurence (monopsonistic competition)(daudzas firmas
p?rk diferenc?tu darbu).
2.1.Piln?ga konkurence.
Piln?g?s konkurences tirg? darba pied?v?jumu nosaka divi faktori:
1. re?l? darba alga;
2. darba robe?produkta lielums naudas izteiksm?.
Pieaugot algoto darbinieku skaitam, samazin?s darba robe?produkts naudas
izteiksm?. Papildu darbinieku iesaist??ana tiks p?rtraukta, kad darba
robe?produkts naudas izteiksm? k??s vien?ds ar darba algas likmi.
Neskatoties uz to, ka atsevi??u indiv?du darba pied?v?juma l?kne var main?t
savu raksturu, darba pied?v?juma tirgus l?kne parasti ir augo?a. Tas ir
t?p?c, ka nozare vai profesija, kur? iev?rojami aug darba alga, k??st
pievilc?ga un rodas darba pied?v?jums no cit?m nozar?m vai profesij?m, kur
darba alga ir zem?ka.
Tirgus l?dzsvars iest?jas piepras?juma un pied?v?juma l?k?u krustpunkt?
(punkts E). Ja darba alga tiks noteikta augst?ka par l?dzsvara algu OE,
piem?ram, OE1, tad piepras?jums p?c darba b?s OL1, bet darba pied?v?jums
b?s OL4, t.i., pied?v?jums p?rsniedz piepras?jumu. Tie, kam nav darba, b?s
ar mieru str?d?t par zem?ku algu, un tas pazemin?s ar? str?d?jo?o algas.
Samazin?sies pied?v?jums, pieaugs piepras?jums. T?d?j?di piepras?jums un
pied?v?jums izl?dzin?sies un iest?sies l?dzsvars. Ja alga tiks noteikta
zem?ka nek? OE, piem?ram, OE2, tad piepras?jums p?c darba b?s liel?ks nek?
pied?v?jums. Lai piesaist?tu darbiniekus, darba dev?ji b?s spiesti
palielin?t darba algas. T?d?j?di darba piepras?jums un pied?v?jums atkal
izl?dzin?sies un iest?sies l?dzsvars.
2.2.Monopols.
L?dz ?? laikam m?s dom?jam ,ka firmas pie?em cenas uz produktiem ka vajag.
Bet ja firmai ir lieta ar iesl?po uz leju p?c piepras?juma vi?as
produkcijas ,t.i. ja aug tas nodarbin?tu skaits un produkcijas ,bet cena
p?d?jas dilst ,tad maksim?ls ien?kums (MR) ,dab?ts p?c p?rdo?anas p?d?jas
izdar?tas produkcijas gabala ,ne b?s vien?ds ar to cenu (P) . Maksim?ls
ien?kums b?s maz?ks produkcijas cenas ,t?p?c ka pazemin?ta cena lietojas
p?rdo?anas laik? visas izdar?tas produkcijas gabalos ,bet nevis p?d?jas
.Sp?k? ar ?o ,vien?dojumi nenoteic piepras?jumu p?c darba ,ja tirg? ir
monopolija .
Tiekties pie maksim?l?m ien?kumiem monopols ,kura darbojas konkurenttirgu
pie?ems uz darbu jaunus darbiniekus l?dz tam laikam ,kad maksim?ls naudas
produkts (MRP) ne b?s vien?ds ar darba algu “
MRP =MR * MPL =W
(1)
Tagad m?s var?m izteikt ?slaic?gu piepras?jumu uz darbu caur re?lu darba
algu ,izdalot (1) vien?dojumu ar cenu uz firmas produktu ,rezult?t? ieg?sim
:
(MR/P) * MPL =W/P
(2)
T? k? maksim?ls ien?kums vienm?r ir maz?ks ,nek? cena uz monopola produktu
,t?p?c attiec?ba (MR :P) (2) vien?dojum? b?s maz?ka neka vieninieks .T?p?c
pie p?r?jiem vien?diem nosac?jumiem piepras?juma sl?p? firmai ,kur? ir
monopola uz savas produkcijas tirgu ,b?s zem?k un kreis?k neka piepras?jums
uz darbu ,raksturojo?u t?du pa?u firmu ,bet kura nav monopola .Ar citiem
v?rdiem ,pie citiem vien?diem nosac?jumiem produkcijas izlaidums pie
monopol? konkurences b?s zem?k nek? pie konkurences ,tas pa?a attiec?s uz
nodarbin?t?bas l?meni .
Bet darba algas l?menis ,kuru maksa monopolists ,nav oblig?ti j?at??iras no
tas darba algas ,kura jau eksist? konkurent? tirg? ,ta?u nodarbin?t?bas
l?menis ir zem?k . Monopols ra?ot?js k?das preces var sa?emt tikai nelielu
sektoru darba tirg? ar noteiktam darbinieku tipu ,un t?p?c vi?am ir
j?pie?em jau noteiktas darba tirgu cenas ,neskatoties uz to ,k? pre?u tirgu
vi?? dikt? cenas uz savu produkciju1. T? ,k?da viet?ja monopola firma var
sa?emt domin?jo?u vietu uz k?das preces tirg? ,bet kad vi?ai ir j?pie?em uz
darbu k?du darbinieku ,to dar?t ?o vi?ai pien?ks ar konkurenci ar cit?m
firm?m ,noliekot tam visp?ratz?to darba algu .
Ir ar? t?di apst?k?i ,pie kur?m ,ka doma ekonomisti ,un firma -monopols var
maks?t liel?ku darba algu ,neka firmas ,kuri str?d? konkurence viena ar
otru2 . Monopols ,ASV vieniem no tiem ir at?auts eksist?t p?c likuma ,ir
j?pak?aujas vald?bas regul??anai ,kura ir v?rsta uz to ,lai nov?rst
virsien?kumus. T?da ien?kuma regul??ana ,ka var dom?t ,stimul? monopolas
aplauzt liel?ku darba algu ,nek? ja tie aplauztu ,ja b?tu piln?gi monopoli.
Ir divi iemesli ,kuri noskaidro ?o.
Pirmais :valsts at?auj monopolijai p?rn?rst izmaksas uz produkta
pirc?jus. T?p?c
monopolijas vad?t?ji ,kaut ar? nevar maksimiz?t ien?kumus ,tiecas lai
nodro?in?t sevi??o st?vokli uz darba tirgus, uzst?dot augstu darba algu un
p?rnesot izdevumus uz pat?r?t?ju lielas cenas form?. Iesp?ja maks?t liel?ku
algu saviem darbiniekiem
atvieglo vad?t?ja eksistenci, ?aujot vi?am ?emt uz darbu vair?k pievilc?gus
?au?u vai izvel?ties darba tirg? darbiniekus ar piepras?t?m raksturojumiem.
Otrais :monopols, kuras nav ap?ertas ar valsts regul??anu, varb?t,
negrib?ja pievilkt pie sevis lieku uzman?bu, ar saviem p?rak liel?m
ien?kumiem d??. Tas var b?t pakalpot vi?iem ka mot?vu lai b?tu augsta darba
samaksa. Ar citiem v?rdiem, liel?kie ien?kumi da??ji iemanto skatu augsti
apmaks?to darbu k?dam darbinieku kategorij?m ,bet nav parastas darba
apmaksas skata.
K? t? neb?tu ,datus par monopola izmaks?tiem darba algu nav daudz, un tie
nav viennoz?m?gi. Nedaudzi izp?t?t?ji pien?k pie izvada, ka firmas, kuri
eksist? nozares ar mazu konkurentu skaitu, tie??m maks? saviem darbiniekiem
vien?das
1Individs ,kur? pie?em jau noteikto cenu ,-tas ir t?ds darbinieks ,kur?
prezent? tik mazu da?u noteikta tirgu ,ka vi?? nevar ietekm?t uz tirgus
cenu .Sekojo?i ,??dam indiv?dam tirgus cena jau ir dota . Indiv?ds ,kur?
nosaka cenu ,-tas ir t?ds ,kuram ir pietieko?i monopola varas lai ietekm?t
uz cenu .
2Pilno paskaidrojumu ??m argumentam sk. :Armen Alchian and Reuben Kessel,
“Competition ,Monopoly , and the Puesuit of Money ,” in Aspects of Labor
Economics ,ed. H.G.Lewis (Princeton,N.J.: Princeton University Press ,1962)
kvalifik?cijas vair?k, nek? firmas, kuri darbojas konkurenta tirg?. Ta?u
citi izp?t?jumi regul?jamas monopol? ieguva neviennoz?m?gus datus par darba
atalgojuma izmaks?m tiem darbiniekiem, kuri ar vien?du kvalifik?ciju tos un
konkur?jo?as firma .
2.3.Monopsons.
Kad tikai viena komp?nija iest?jas pirc?jam uz tirg?, tad vi?a saucas par
monopsonisko. A par cik vi?a –vien?gais pirc?js, tad vi?a var ietekm?t uz
darba algas izm?ru. At??ir?ba no konkur?jo?iem firm?m, kuras ir iespiest?s
pie?emt jau eso?o tirg? darba algas samaksas formas, kas atrod savu
atsp?kojumu uz horizont?las pied?v?juma sl?pas, monopsonas komp?nijas
iegr?st?s ar pied?v?juma sl?pi, kura iet uz aug?u. Ar citiem v?rdiem, darba
pied?v?juma sl?pi ?iem firm?m –tas ir tirgus pied?v?juma sl?pa. Lai
palielin?tu ra?o?anu monopsoniskai komp?nijai ir j?palielina darba samaksu.
Страницы: 1, 2, 3, 4
|