Darba tirgus un darba alga Arodbiedribas loma darba speka tirgu
Darba tirgus un darba alga Arodbiedribas loma darba speka tirgu
R?gas Tehnisk? Universit?te
Darba tirgus un darba alga. Arodbiedr?bas loma darba sp?ka tirg?.
Kursa darbs.
IEF, 1.kurss, bakalaurs
Nata?ja
Hme??icka
Kursa
darba vad?t?ja
Dr. oec.
Nat?lija Gode
R?ga-2002
Saturs
Ievads
3
1. Darba tirgus
4
1.1. Darba piepras?jums
4
1.2. Darba pied?v?jums
8
1.3. L?dzsv?rs darba sp?ka tirg?
10
2. Darba tirgus form?s.
13
2.1. Piln?ga konkurence.
13
2.2. Monopols.
13
2.3. Monopsons.
15
3. Darba alga.
17
3.1. Darba laiks un darba alga .
17
3.2. Darba algas “nacion?las at??ir?bas” .
17
3.3. Darba algas formas.
18
3.4. Darba algas noteik?ana.
19
3.5. Algu un nodarbin?t?bas probl?ma .
20
4. Arodbiedr?b?s.
22
4.1. Arodbiedr?bu j?dziens.
22
4.2. LBAS strukt?ra un instit?cijas.
22
4.3. LBAS darb?bas programma .
23
4.4. Arodbiedr?bu politika tirgus ierobe?o?anas m?kstin??anai.
25
4.5. Arodbiedr?bu iedarb?ba uz darba algu.
27
Nobeigums
28
Izmantot?s literat?ras saraksts
30
Ievads
Lai iest?tos Eiropas Savien?b?, Latvijai j?tuvina tautsaimniec?bas
att?st?ba un dz?ves l?menis ??s savien?bas dal?bvalstu l?menim.
Viena no Latvijas tautsaimniec?bas att?st?bas gr?t?bu izpausm?m ir mazs
nodarbin?t?bas l?menis, kas var bremz?t ekonomikas turpm?ko izaugsmi.
pirmk?rt ,ja iedz?vot?ju darbasp?jas nav izmantotas, tad nav atdeves
ieguld?jumiem vi?u fiziskaj? un gar?gaj? att?st?b?. T? k? katra cilv?ka
dz?v? darbasp?jas laiks ir ierobe?ots, tad maza nodarbin?t?ba uzskat?ma par
makroekonomisko zaud?jumu.
Otrk?rt, maza nodarbin?t?ba pasliktina ?ime?u materi?lo nodro?in?jumu, it
?pa?i tad, ja tas ilgsto?s vai atk?rtots.
Maza nodarbin?t?ba ir faktors ar t?lejo?o ietekmi, jo samazina bezdarbnieku
b?rnu att?st?bas iesp?jas. Parasti vi?i m?c?s skol?, ta?u nevar izv?l?ties
sav?m interes?m atbilsto??ku m?c?bu iest?di un piedal?ties da??das
nodarbin?t?bas un pas?kumos, kas veidotu un att?st?tu tie?i vi?iem
piem?to??s sp?jas.
Lai nodro?in?tu savas kvalifik?cijas atbilst?bu augo?aj?m darba tirgus
pras?b?m, nemit?gi j?papildina zin??anas, prasmes un iema?as. Tas notiktu
gan veicot ikdienas darbu, gan darba dev?ja pied?v?t?s m?c?bas darbaviet?
un ?rpus t?s, gan ari p?c pa?a iniciat?vas. Lai l?dzsvarotu pied?v?juma un
piepras?juma strukt?ru Latvijas darba tirg?, Nodarbin?t?bas valsts dienests
pied?v? profesion?lo apm?c?bu un p?rkvalific??anos, ta?u l?dz ?im tas nav
var?jis radik?li ietekm?t nodarbin?t?bas l?meni.
Pa?reiz Latvijas darbasp?ka tirg? past?v vair?kas dispoz?cijas. Pirmk?rt,
tie ,kam darbs ir, taj? ir ?oti augst? m?r? noslogoti, turpret? tiem, kam
t?s nav, ir ierobe?otas iesp?jas to dab?t. Otrk?rt, past?v darba
pieejam?bas nevienl?dz?bu starp sieviet?m un v?rie?iem un starp re?ioniem,
k? ar? starp latviski run?jo?iem un tiem, neprot latviski. Tre?k?rt, algas
ir zemas un neatbilst lielajai darba slodzei. Ceturtk?rt, disproporcija
past?v starp darba dev?ju vajadz?b?m p?c kvalific?tiem darbiniekiem un
pa?reiz?jo ??du darbinieku pieejam?bu, k? ar? izgl?t?bas sist?mas sp?ju
sagatavot kvalific?tus darbiniekus piepras?taj?s specialit?tes un
perspekt?vaj?s nozar?s. Past?v ar? pretruna starp pieaugo?o tirgus
spiedienu attiec?b? uz darbasp?ka mobilit?ti un daudzu nodarbin?to
nepietiekamo sp?ju b?t “mobiliem” darb? un karjer?. M?sdienu ekonomika ir
dinamiska, ta?u cilv?kiem b?tiski svar?ga ir dro?a un garant?ta
nodarbin?t?ba, k? ar? labi darba apst?k?i, un ??da vi?u v?lme ir saprotama.
Latvijas darbasp?ku tirgu past?v div?j?ds izaicin?jums. No vienas puses,
p?reja uz tirgus ekonomiku prasa nopietnas struktur?las un institucion?las
reformas, kas ir kop?gas vis?m p?rejas valst?m. No otras puses, Latvijas
ekonomikai, darbasp?ka tirgum un izgl?t?bas sist?mai ir j?piel?gojas arvien
strauj?kai globaliz?cijai. Nereti alga, ko sa?em par darbu, ir zema, un,
tom?r ir k?di ieguvumi naud?, tie ne vienm?r kompens? cilv?ciskos
zaud?jumus. Visas ??s disproporcijas, ja t?s neierobe?o un nel?dzsvaro, var
k??t par kav?kli tautas att?st?bai.
1.Darba tirgus.
Kop?jais darbasp?ka tirgus ekonomik? aptver str?dniekus. Makroekonomisk?
anal?z? parasti s?kas, apskatot t?dus r?d?t?jus k? kop?j? nodarbin?t?ba vai
kop?jais nostr?d?to stundu skaits, ignor?jot to faktu, ka past?v b?tiskas
at??ir?bas str?dnieku prasm?.
K? ir zin?ms, darba tirgus- viens no 3 tirgum, uz kur?m firm?m ir veic?g?k
j?darbojas, ja tie grib izdz?vot. Darba tirgus un kapit?la tirgus- galvenie
tirgus veidi, uz kur?m firmas pirks ra?o?anas faktorus.
Darba tirgus izp?ti s?kas un beidz?s ar darba piepras?juma un pied?v?juma
anal?zi. Kas attiec?s uz piepras?jumu, kur? eksist? darba tirg?, tad ?eit
ir darba dev?ji, kuri pie?em l?mumu par darba sp?ku pie?em?anu uz darbu
atkar?b? no st?vok?a, kur? atrodas visas 3 tirgi: kapit?la, preces un
darbinieku. Kas attiec?s uz darba sp?ka pied?v?jumu, tad ?eit ir t?das
grupas, ka darbinieki un n?kamie darbinieki, kuras l?mumi, kur str?d?t un
vai str?d?t, pie?ems ar uzskaiti iesp?jas pavad?t savu laiku.
Ar saisti ir vesel?gi past?v?gi skat?t to faktu, ka galvenie rezult?ti
darba tirgus funkcion??anai ir saist?ti ar sekoju?iem faktoriem:
a)nodarbin?t?bas nosac?jumiem (t.i. darba algu, apbalvojuma l?meni, darba
nosac?jumiem) un b)nodarbin?t?bas l?meni.
Analiz?jot abus faktorus, ir nepiecie?ams izdar?t at??ir?bu starp da??dam
profesijas grup?m, kuras kopum? sast?da darba tirgu. Taj? pa?? m?ra ir
svar?gi dom?t ar? par to, ka jebkur? rezult?ts tirgus funkcion??an?s
vienm?r ir atkar?gs taj? vai cit?da m?r? no t?diem faktoriem, ka
piepras?jums un pied?v?jums.
1.1.Darba piepras?jums.
Sava darb?b? firmas savieno da??das ra?o?anas faktorus, pirmk?rt, kapit?lu
un darbu, lai izlai?ot preces vai izdarot pakalpojumus, kuras p?rdod uz
produkcijas tirg?. Kop?jais apjoms izdar?tas produkcijas un tas, ka firmas
saista darbu un kapit?li, ir atkar?gs no piepras?juma uz produktu, no t?,
cik darba un kapit?la var sa?emt pa dot?m cen?m, un no izv?les tas
tehnolo?ijas, kuras ir vi?a r?c?b?. Kad izp?t?m piepras?jumu uz darbu,
grib?tos uzzin?t , k?da veid? darbiniekus skaits, aiz?emt?s uz??mum? vai
uz??mumus rind?, ir atkar?gs no tam izmai??m, kuras notiek vien? vai
vair?kas norad?tas faktoros.
Liel?ko da?u sevi??o interesi izt?lo jaut?jums par to, k?da veid?
darbinieku skaits main?s, kad main?s darba alga. Pie?emot, ka var main?t
darba algu, kura ir izmaks?ta taj? vai cit? r?pniec?bas nozar? liela laik?
period?, bet pie t?m atlik?t nemain?gam izmantotas tehnikas l?meni un
iek?rtu ,nosac?jumus ,uz kuriem ir p?rst?v?ts kapit?ls, un attiec?bu starp
cenu uz produktu un piepras?jumu uz produktu. Kas notiktu ar vajadz?go
skaitu darbu, ja pieaugtu darba samaksas likme?
Pirmk?rt, vair?k liel?ka darba alga dom? vair?k liel?ku izlaiduma samaksu
un parasti vair?k liel?ku cenu uz produktu. T? ka pat?r?t?js rea?? uz
vair?k augstam cen?m, ko p?rk maz?k, darba d?v?ji cen?as samazin?t gatavas
produkcijas izlaidumu. Samazin?ts izlaiduma l?menis sava k?rt? ved pie
nodarbin?t?bas samazin??an?s (pie p?r?jiem vien?diem nosac?jumiem). T?da
nodarbin?t?bas sa?sin??ana saucas par m?rogu efektu, t.i. priek?roka
maz?kas nodarbin?t?bas pie maz?kam m?rogu izlaiduma.
Otrk?rt, pie darba algas izaugsmi ( dom?, ka kapit?la cena nemain?s
,?rk?rt?jo soli, s?kum?) darba dev?ji cen?as samazin?t ra?o?anas izmaksu,
izmantojot t?du tehnolo?iju, kur? liel?ku dalu atbalst?tos uz kapit?lu, bet
nevis uz darba sp?ku t?da veida, ja darba samaksa izaugtu nodarbin?t?bas
l?menis samazin?tos pie kapit?la ietilp?go ra?o?anas veida aizb?d??anas
d??. ??s otra iedarb?ba var b?t nosaukta par aizst?v??anas m?rogu, par cik
ar darba samaksas izaugsmi kapit?la ra?o?anas proces? aizvieto darbasp?ku.
Iedarb?ba da??das likmes darba samaksas uz nodarbin?t?bas l?men? var b?t
prezent?t? tabulas form?, kur? vajadz?ga darbasp?ka skaita korel? ar darba
samaksas l?meni .1.tabul? ir parad?ta t?da piepras?juma m?rogs. Sadarb?ba
starp darba samaksu un nodarbin?t?bu, parad?ta 1.tabul?, var b?t izmantota
lai parad?tu piepras?juma sl?pi. T?, uz 1. z?m?jum? ir parad?ta
piepras?juma sl?pa ,kura ir izdar?ta uz datiem, izmantotas
1.tabul?.piever?ot uzman?bu tam, ka sl?pa –k??stot zem?kai, t.i. par?da to,
ka samazinoties darba samaksai, samazin?s ar? piepras?jums p?c darba. Tap?t
pieverot uzman?bu tam, ka sekojot izveidotai praktiskai uzskat??anai
ekonomiskos jaut?jumus, kustot darba samaksas likmes uz vertik?las ass,
neskatoties uz to, ka ?ie likmi ir br?vas main?mas lielumi kontekst?
piepras?juma uz darbu k?da firm?.
Piepras?juma sl?pa uz darbu par?d?, k?da veida vajadz?go nodarbin?t?bas
l?meni, izm?r?mais vai nu darba stundu skaitu, vai nu darbinieku skaitu,
main?s ar izmai??m sakar? ar uz darba sp?ka maksu pie cit?m nemain?gam
faktoram, kuri ietekm? uz piepras?juma m?rogu. Atk?rtot ar? t?s, ka uz ?os
faktorus ien?k piepras?juma l?menis uz produkti, nosac?jumiem, pa kur?m
ieg?stot kapit?lu, un jau eso?ajiem tehnolo?ij?m. Bet ja darba alga Mainas,
bet citi faktori –ne, tad var cer?t uz izmai??m vajadz?ga darba sp?ka
l?men?, kustoties vai nu uz aug?u, vai nu uz l?ju pa piepras?juma likmi.
|Darba algas likme, |Vajadz?gs nodarbin?t?bas |
|dol?ros |l?menis |
| 3 | 250 |
| 4 | 190 |
| 5 | 160 |
| 6 | 130 |
| 7 | 100 |
| 8 | 70 |
1.tabula. Piepras?jums uz darbu hipot?tisk? r?pniec?bas nozar?.
[pic]
1.z?m. Darba piepras?juma sl?pa.
K?das sekas b?s ,ja b?s izmai?as vien? no faktoriem, kuras raksturo darba
piepras?jumu?
Pirmk?rt, pie?emot, ka piepras?jums uz produkti k?das noteiktas r?pniec?bas
nozares, t.i. pie jebk?das ra?o?anas cenas b?s p?rdots vair?k daudz?ku
pre?u vai pakalpojumus par kur?m iet runa. Pie?emot t?da gad?jum?, ka
tehnolo?ija un nosac?jums, uz kuram var b?t nopirkts kapit?ls un dab?ts
darba sp?ks dotajai r?pniec?bai, nemain?s. R?pniec?bas l?me?i b?s, ac?m
redzams, augs ,ja firmas grib maksimiz?t ien?kumus, un m?roga efekts (vai
produkcijas izlaidums) paaugstina piepras?jumu uz darbu pie jebk?das darba
algas likmes. (Kam?r relat?vas cenas uz kapit?lu un darbu paliek
nemain?gas, aizst?v??anas m?roga neb?s. )
K?da veida izmai?as jaut?jums piepras?jum? uz darbu var b?t ilustr?t? ar
piepras?tas likmes pal?dz?bu? Par cik jau eso?as tehnolo?ija un nosac?jumi,
paliek nemain?gas, izmai?as jaut?jum? uz produkti noved pie aug?anas uz
darba piepras?jumu pie jebk?das darba algas likmes, kura dotaj? br?d?
preval?. Ar citiem v?rdiem, piepras?juma sl?pa uz darbu vesel? kustas pa
labi. ?? aizbid?d??ana pa labi, apz?m?ts z?m?jum? 2. no D uz D’, norada uz
to, ka pie jebk?das iesp?jas darba algas likmes vajadz?go darbinieku skaits
pieauga.
Otrk?rt, pie?emts, ka piepras?juma l?menis uz preci, tehnolo?ija un
nosac?jumi p?rdal??anai darbam paliek nemain?gas, bet main?s kapit?la
pied?v?jums: kapit?la cena nokrit?s uz 50% saildzin?jum? ar pirmatn?jo
l?meni. K?da veida ?? izmain??ana ietekm? uz darba piepras?jumu?
darba
alga
D D’
0. darbinieku skaits
2.zim. Aizb?d??ana jaut?jum? uz darbu pieauguma piepras?juma uz preci
d??
??s anal?zes metode jaut?jum? par piepras?jumu uz darbu pie cenas izmai??m
cita produkta ra?o?anu jau ir zin?ms; vajag saredz?t m?roga un
aizst?v??anas m?rogus. Pirm? gad?jum?, ja kapit?la cena kritis, tad ar?
samazin?s r?pniec?bas izdevumi krit?s. Izdevumu samazin??ana stimul?
ra?o?anas pieaugumu, bet t?da izaugsm? paaugstina nodarbin?t?bas l?meni pie
jebk?das darba algas likmes. M?roga efekts uz kapit?la cen?m krist??anu,
t?da veid?, ved pie aug?an?s uz darba piepras?jumu pie jebk?das darba algas
likmes.
Par otro secin?jumu kapit?la cenas krist??anai k??st aizst?v??anas m?rogs,
saska?? ar k?ru komp?nijas, rea??jot uz vair?k l?t?ku kapit?lu, ?em uz
uzbru?o?anu kapit?lvert?gas tehnolo?ijas. Firmas dara aizvieto?anu darbu uz
kapit?lu un izmanot maz?k darba sp?ka ra?o?anai viena un t? pa?? gatavas
produkcijas izm?ra, nek? agr?k. Pie maz?ka izm?ra vajadz?gas darba sp?ka pa
katrai darba algas likmei pied?v?juma sl?pai ir tendenc? pie kust?bai pa
kreisi.
T?da veid?, kapit?la cenas krit???na ved pie t?, ka izveidoj?s divas
pret?ji m?rogi pied?v?juma darb?. Aizvieto?anas m?rogs kust pied?v?juma
sl?pi pa labi, kad taj? pa?? laik? aizvieto?an?s m?rogs- pa kreisi. K? ir
parad?ts 3. z?m?jum?, var domin?t vai viens vai otrs efekts. T?da veid?,
ekonomiska teorija nedod piln?gu pare?ojumu, k?da veid? kapit?la cenas
samazin??ana izmaina piepras?jumu uz darbu vesel?. ( Kapit?la cenas
paaugstin??ana ved pie t?das pa?as nenoteikt?bas darbasp?ka pied?v?jum?;
?aj? gad?jum? m?roga efekts kust piepras?juma likmi pa kreisi, bet
aizst?v??anas efekts- pa labi.)
Hipot?tisk?s izmai?as uz produkta piepras?jum? un kapit?la pied?v?jum?,
kuri jau ir min?ti, t?pat kust piepras?juma sl?pi uz darbu. Svar?gi at??irt
aizb?d??anu piepras?juma sl?pi un to kust?bu pa sl?pi. Piepras?juma sl?pa
uz darbu p?rskat?mi par?da vajadz?bu uz darba sp?ka ka darba algas likmes
funkciju( darba samaksa ir atz?m?ta viena ass, bet vajadz?ga darba sp?ka
daudzumu- uz otr?.)
Kad izmain?s darba alga, bet citi faktori paliek sava viet?, piepras?jums
uz darbu k?st pa sl?pi. Ta?u kad izmain?s viens no cit?m faktoram, tad k?st
pati piepras?juma l?kne uz darbu. Pret?ji darba algai ?ie faktori tie?i
z?m?jumos nav att?loti, taj? pa?a laik? ka piepras?juma likme uz darbu ir
att?lot?. T?da veid?, kad tie main?s, domin? da??da sadarb?ba starp darba
algu un vislab?ko nodarbin?t?bas l?meni, un tas izlam?s piepras?juma
sl?pas uz darbu kust?bas. Bet ja ir nepiecie?am?ba lai paaugstin?tu darba
daudzumu pie dotas darba algas likmes, tad piepras?juma sl?pa kustas pa
labi. Bet ja vajag maz?k darba sp?ka pie katras preval?jo?as darba algas
likmes, tad piepras?juma sl?pa kustas pa kreisi.
darba
darba
alga Piepras?jums p?c alga
Piepras?juma
kapit?la v?rt?bas
sl?pa pie
kr?ti?an?s
augst?m cen?m
Piepras?juma
Piepras?jums
sl?pa pie augst?m
p?c kapit?la
cen?m
v?rt?bas krit??anas
0 darbinieku skaits 0
darbinieku skaits
a) domin? m?roga efekts b) domin?
aizst?v??anas efekts
3.zim. Var?ta aizb?d??ana darb? piepras?jum? kapit?la v?rt?bas krit??anas
d?? .
Darba piepras?jums var b?t analiz?ts uz 3 l?menim:
1.Lai analiz?tu darba piepras?jumu vien? atsevi??i ?emt? firm?, vajag
izp?t?t, k?d? veid? darba alga, teicot, ma??nstr?dnieku ietekm? uz vi?a
nodarbin?t?bu pie viena lidma??nu ra?ot?ja.
2.Analiz?j iedarb?bas darba algas aug?anas uz ma??nstr?dnieku nodarbin?t?bu
vis? aviaceltniec?b? vajag izmantot nozares piepras?juma sl?po.
3.Un, beidzot, lai redz?tu, k?da veid? darba algas paaugstin??ana
iedarbojas uz visu ma??nstr?dnieku darba sp?ku tirgu visas ra?o?an?s
nozar?s, kur tas izmanto, vajag izmantot tirgu piepras?juma likmi.
Var ar? izdar?t at??ir?bu starp darbu piepras?jumu ?slaic?g? un ilgtermi??
period?. ?slaic?g? termi?a laik? darba dev?jam gr?ti aizvietot darba sp?ku
ar kapit?lu( un otr?di) un pat?r?t?ji nevar nesamain?t zin?m? m?ra sava
piepras?juma uz preci atbild?ba uz cenu aug?anu. Ir vajadz?gs laiks
adapt?cijai gan pat?r?t?ju, gan ra?ot?ju uzved?bai. Ilgtermi?? laik?
reakcija uz darba samaksas vai cita faktora, kur? izmaina darba
piepras?jumu, izmain??anu, protams, k??st vair?k piln?g?ks un vair?k
dzi??ks.
1.2. darba pied?v?jums.
Lai izp?t?tu no sakum? darba pied?v?juma visai tirgu (pret?ji vienas firmas
pied?v?jumam) izmantosim, ka ir pied?v?ts sekret?ru darba tirgus. K?da
veid? pied?v?ts ar vi?iem darba rea??s uz darba algas izmai??m? Ar citiem
v?rdiem, k?da veid? izskat?s skala darba pied?v?juma sekret?ru?
Pie?emot, ka apbalvojums un darba alga citas profesijas darbiniekus paliek
past?v?gas, bet sekret?ru darba alga aug. Tad var gaid?t, ka k??st daudz
Страницы: 1, 2, 3, 4
|