Влияние автотранспорта на человека
Влияние автотранспорта на человека
R?n??u vidusskola
[pic]
Autotransporta atra?oto g?zu un trok??a ietekme uz cilv?ka vesel?bu
Autors: Rom?ns V?veris
Darba vad?t?ja: Olga Mar?enko
pedago?ijas ma?istre,
?eogr?fijas skolot?ja
R?ga
2004
Saturs
Ievads......................................................................
...............................3
1.Tehnosf?ra – jauns vides apdz?vot?bas tips
(veids).............................4
1.1.Autotransporta atra?oto g?zu pies?r?ojums
atmosf?r?....................5
1.2.Autotransporta trok??a pies?r?ojums apk?rt?j?
vid?.......................9
2.Atra?oto izpl?des g?zu ietekme uz cilv?ka
vesel?bu..........................11
2.1.Trok??a ietekme uz
cilv?ku.............................................................13
3.Trok??a ietekme uz cilv?ka psihoemocion?lo
st?vokli......................15
Nobeigums...................................................................
..........................25
Izmantot?
literat?ra..................................................................
..............26
Anot?cija...................................................................
.............................27
Annotation ………………………………………………………….....28
Аннотация…………………………………………………………….29
Pielikumi...................................................................
..............................30
Ievads
Ikviens cilv?ks ir apk?rt?j?s pasaules sast?vda?a. ?aj? pasaul?
cilv?ks un apk?rt?j? vide veido nep?rtrauktas darb?bas sist?mu: „ cilv?ks
apdz?vot? vide”. Darbojoties ?aj? sist?m?, cilv?ks nep?rtraukti risina
vismaz divus uzdevumus:
. Savu fiziolo?isko sp?ju nodro?in??anu
. Izdz?vo?anas uzlabo?anas komfortu
Patst?v?g? c??? par savu eksistenci, diem??l, novedu?as cilv?ku pie
noz?m?gas t? ietekmes uz apk?rt?jo vidi, p?rv?r?ot visu dz?vo tehnosfer?,
kas ir vides apdz?vot?bas jauns tips. Vienlaikus ar cilveka pr?tu un rok?m
rad?t? tehnosf?ra, kuras uzdevums ir maksim?li apmierin?t t?s vajadz?bas
p?c dro??bas un komforta, daudzk?rt nav attaisnojusi cilv?ku cer?bas.
Modern?s pasaules m?sdienu cilv?ki s?k aizsarg?ties no antropog?n?m
briesm?m. ??s briesmas atmosf?r? tiek noteiktas p?c toksisko vielu
daudzuma, kuras atmosf?r? izdala autotransports, bez kura nav iedom?jama
m?sdienu cilv?ka eksistence. Ja atra?ot?s g?zes uz cilv?ku iedarbojas
netie?? ce??, tad troksnis, kuru rada autotransports, ir vistie??kais
uzbudin?t?js, tas noved cilv?ku pie dzirdes zuduma un nervu sist?mas
sabrukuma.
P?t?juma objekts:
. Tehnog?n? faktora izcelsme
. Autotransporta rad?t?js: troksnis un atra?ot?s g?zes
P?t?juma priek?mets: tehnog?no faktoru izcelsmes kait?g? ietekme uz
cilv?ka vesel?bu
P?t?juma m?r?is: noteikt autotransporta ietekmes l?meni uz cilv?ku
vesel?bu, kuri dz?vo noz?m?gu autoce?u tuvum?
Hipot?ze: Jo tuv?k cilv?ks dz?vo intens?vas autotransporta ce?u
kust?bas tuvum?, jo past?v liel?ka psihoemocion?lo stresu un riska
slim?bu iesp?jam?ba
Uzdevumi: 1.Noskaidrot iesp?jamo autotransporta faktoru ietekmi uz
cilv?ku
2. Noteikt tehnog?no faktoru meh?nismu un seku
ietekmi uz cilv?ka vesel?bu
3. Noteikt cilv?ku psihoemocion?lo reakciju, kuri
dz?vo pastiprin?tas autotransporta ce?u kust?bas tuvum?
Metodes: 1. Izvirz?t?s probl?mas teor?tisk?s liter?t?ras anal?ze
2. Nov?rojumi
3. P?t?jumi
4. Anket??anas – aptaujas metode
5. Statistikas datu metodisk? apstr?de
P?t?juma b?ze: Vecm?lgr?vja ielas ar intens?vu autotransporta ce?u
kust?bu: Meldru iela, A.Dombrovska iela, 1.l?nija
1. Tehnosf?ra – jauns cilv?ka uztur??an?s vides veids (tips).
Visa m?su 6. miljardu cilv?ce dz?vo liel? gaisa oke?n?, ko sauc par
atmosf?ru.
Atmosf?ra – Zemes g?zes apvalks, kur? sast?v no gais? eso??s g?zes
sajaukuma.
T?s sast?vda?as – sl?peklis un sk?beklis ir attiec?b?s 4:1. Cilv?ku
ietekm? atmosf?ras zem?kie sl??i (15 – 25 km), jo tie?i ?aj? sl?n?
koncentr?jas galven? gaisa masa.
Gaiss – viens no galvenajiem dz?v?bai svar?g?kajiem apk?rt?j?s vides
elementiem. Gaisa t?r?bai uz Zemes ir dz?v?bai vissvar?g?k? noz?me. Tad,
k?p?c cilv?ks, apzinoties gaisa atmosf?ras noz?m?bu, past?v?gi, cen??s to
pies?r?ot?
20.gadsimts ir rakstur?gs ar iedz?vot?ju bl?vuma un urbaniz?cijas
pieaugumu. ?ie procesi v?rien?gi att?st?ju?i r?pniec?bu un transportu, k?
rezult?t? uz biosf?ru piln?b?, bet uz atmosf?ru da??ji pieaugusi tehnog?n?
slodze.
Biosf?ra – dz?v?bas izplat?bas lauks uz Zemes, kur? sast?v no
atmosf?ras apak??j?s k?rtas, hidrosf?ras un atmosf?ras aug??j?s k?rtas.
Cilv?ka akt?v?s tehnog?n?s darb?bas rezult?t? daudz?s m?su plan?tas
zemes viet?s tiek izjaukta biosf?ra un rad?ts jauns vides apdz?vot?bas
veids – tehnosf?ra.
Ar tehnosf?ru m?s saprotam biosf?ras re?ionu, kuru izveidojis cilv?ks,
t? nodro?inot sev komfortablu dz?vo?anu.[3]
Izveidojot tehnosf?ru, cilv?ks cen?as uzlabot vides apdz?vot?bas
komfortu.
Tom?r, ar cilv?ka rok?m un pr?tu izveidot? tehnosf?ra ir nepiel?dzami
pies?r?ojusi gaisa oke?nu, k? ar? l?n?m ietekm?jusi cilv?ku vesel?bu, kuri
dz?vo liel?s pils?t?s un r?pniec?bas zon?s. Viens no posto??kajiem
faktoriem, kas destrukt?vi ietekm? m?sdienu pils?tu gaisa atmosf?ras
kvalit?ti, ir masveida transporta l?dzek?u izmanto?ana.
1.1. Autotransporta izpl?des g?zu pies?r?ojums
Cilv?ka tiek?an?s p?c komforta, un patst?v?gas kravas un pasa?ieru
pl?smas palielin??ana noved pie pasaules automob??u parka palielin??an?s.
K? redzams 1.1. diagramm?, visliel?kais pieaugums ir tie?i vieglajiem
automob??iem, cilv?ku materi?l? st?vok?a uzlabojuma rezult?t?. Ar? Latvij?
autoparks k??st aizvien pla??ks, pie kam, tas nepavisam nepapildin?s ar
jaun?m ma??n?m. Tas rada zin?mu trauksmi.
1. diagramma. Pasaules automob??u parka skaitliskums (milj./gab.)
1.1. grafiks. Automob??u skaita palielin??ana R?g?
[pic]
[pic]
Atra?ot?s g?zes, izpl?des produkti, k? mehanisk?s da?as un riepas, t? ar?
ce?u segums, sast?da vair?k k? pusi no antropog?n?s izcelsmes atmosf?ras
paliek?m.
Dzin?ju iek??j?s sadeg?anas galvenais izdales avots ir atra?ot?s g?zes
(AG). To (AG) sast?vs ir atkar?gs no izlietot?s degvielas, e??as un dzin?ja
darba re??ma, t? tehnisk? st?vok?a, automob??a noteikt? virziena u.c.
2. diagramma. Izdal?jumu sast?vs un daudzuma raksturojums par
automob??a 15000 t?ksto? nobrauktajiem km ar benz?na dzin?ju[2]
[pic]
Atra?ot?s g?zes kop? veido sare???tu kompleksu, ieskaitot apm?ram 300
komponentu, no kur?m tikai 4 – nav toksiskas (sl?peklis, sk?beklis,
?de?radis, ?dens tvaiki).
1. tabula. Atra?oto g?zu komponentu kvantit?te
|Komponenti |Kompon?ntu kvantit?te, % |Piez?me |
| |Karboratora dzin?js|D?ze?dzin?js | |
|N2 |74 - 77 |76 - 78 |Nav toksisks |
|O2 |0,3 - 8 |2 - 18 | |
|H2O (p?ris) |3 – 5,5 |0,5 - 4 | |
|CO2 |5 - 12 |1 - 10 | |
|H2 |0 - 5 |- | |
|CO |0,5 - 12 |0,01 – 0,5 |Toksisks |
|NOx |L?dz 0,8 |0,0002 – 0,5 | |
|CnHm |0,2 - 3 |0,009 – 0,5 | |
|Aldeg?di |L?dz mg/l |0,001 – 0,09 mg/l | |
|Sodr?ji |0 - 0,04 g/m3 |0,01 – 1,1 g/m3 | |
|Benzapir?ns |10 – 20 mkg/m3 |L?dz kg/m3 | |
Benz?na dzin?ji vidi pies?r?o vair?k nek? d?ze?dzin?ji. Ikviena automa??na
ar benz?na dzin?ju nobraucot 15000 km vid?ji izlieto 4350 kg sk?bekli, bet
izdara 3250 kg oglek?a dioks?du, 530 kg oglek?a oks?du, 93 kg og??de?radi,
27 kg sl?pek?a oks?du. Visvair?k ind?g?s g?zes izdal?s tad, kad motors
darbojas br?vgait?, kad automa??na izkustas no vietas un uz?em ?trumu.
Auksts dzin?js izdala maksim?lu og??de?ra?a daudzumu vai p?rbag?tin?tu
mais?jumu. ??ds g?zu apjoms var sasniegt 11 % no visa automob??a g?zu
apjoma.
Atmosf?r? iepl?du?o kait?go vielu daudzums atra?oto g?zu sast?v? ir
atkar?gs no automob??a kop?j? tehnisk? st?vok?a, bet ?pa?i no dzin?ja, kur?
ir visliel?kais pies?r?ojuma avots. T? pie karboratora regul??anas
trauc?jumiem CO izdal?jumi palielin?s 4 – 5 reizes.
Etilbenz?na pielieto?ana, kura sast?v? ir svina savienojumi, izraisa
gaisa atmosf?ras pies?r?ojumu ar ?oti toksiskiem svina savienojumiem.
Atmosf?r? nok??st apm?ram 70 % svina, kur? ir pievienots benz?nam ar
etil??idrumu, no tiem 30 % uzreiz nos??as uz zemes, bet 40 % paliek
atmosf?r?.
Gad? viens vid?jas celtsp?jas automob?lis izdala 2,5 0 3 kg svina.
Svina koncentr?cija gais? ir atkar?ga no svina satura benz?n?:
Svina saturs benz?n?, g/l.....................0,15 0,20
0,25 0.50
Svina koncentr?cija gais?, mg/m3.......0,40 0,50 0,55
1,00
Jau sen liel?kaj?s Austrumeiropas valst?s praktiz? to, ka augsti
toksisko svina savienojumu iekl??anu atmosf?r? etil?t? benz?na viet?
aizst?j ar neetil?to.
Doto r?d?t?ju anal?ze 1.1. tabul? r?da, ka visliel?kais toksiskums ir
karboratoros, jo tiem ir visliel?kie CO, NOx, CnHm u.c. izdal?jumi. D?ze?u
dzin?ji lielos daudzumos izdala sodr?jus, kuri t?r? veid? nav toksiski.
Tom?r da?ai sodr?ju virspus? ir toksiskas vielas, tai skait?, ar?
koncerog?n?s. Sodr?ji gais? var atrasties l?dzsvara st?vokl? ilgu laiku,
l?dz ar to palielin?s toksisko vielu iedarb?ba uz cilv?ku.[3]
Ielu un ma?istr??u g?zes pies?r?ot?bas l?menis ir atkar?gs no
automob??u kust?bas intensit?tes, trases reljefa un platuma,
meteorolo?iskajiem apst?k?iem, kravas transporta un autobusu kop?j?s
pl?smas u.c. faktoriem.[7]
Pie intens?vas kust?bas 500 transporta vien?bu stund? oglek?a oks?da
koncentr?cija var sasniegt l?dz 60 PKR (pie?aujam? koncentr?cijas robe?a).
PKR – tas ir maksim?lais kait?go vielu daudzums, kura iedarb?ba uz
cilv?ka organismu liekas nekait?gs un tikai 40 m att?lum? nep?rsniedz
normu.
Kopum? pasaules automob??u parks ar dzin?jiem katru dienu izdala
miljoniem tonnu:
. oglek?a oks?da – 260
. lidojo?o og??de?ra?u – 40
. sl?pek?a oks?da – 20
Pasaules liel?ko pils?tu automob??u transports pies?r?o gaisa
atrmosf?ru %:
Oglek?a oks?ds Sl?pek?a oks?ds
Og??de?ra?i
Maskava 96,3 32,6
64,4
Sanktp?terburga 88,1 31,7
79
Tokija 99
33 95
?ujorka 97 31
63
Da??s pils?t?s CO koncentr?cija ?s? laika period? sasniedz 200 mg/m3
un vair?k, normat?vos nor?d?taj?s maksim?li pie?aujam?s koncentr?cijas 40
mg/m3 – ASV un 10 mg/m3 – Krievij?.[9]
??d? veid? analiz?jot situ?ciju par automob??u atra?otaj?m g?z?m,
apstiprin?s, ka ieg?stot komforti braucot ar ma??nu, cilv?ks gaisa
atmosf?rai pasniedz veselu toksisko piemais?jumu „bu?eti”.
Tom?r toksisk?s vielas neb?t nav viss, ko mums „d?vina” civiliz?cijas
labumi. V?l viena n?vejo?a autotransporta iedarb?ba – tas ir, auto
izrais?tais troksnis. ?o jaut?jumu apskat?sim n?ko?aj? noda??.
2. Autotransporta trok??a pies?r?ojums apk?rt?j? vid?
Autotransports ir viens no galvenajiem trok??a avotiem pils?t?s. Tas
ir k?uvis visizplat?t?kais un agres?v?kais apk?rt?j?s vides fiziskais
faktors.
Ar vardu „troksnis” m?s saprotam nev?lamas un nepat?kamas ska?as,
kuras trauc? klusumu un izraisa kaitino?u iedarb?bu uz cilv?ku.[7]
A.Koro?ova p?t?jumi liecina, ka p?d?jos 10 gados trok??a intensit?te
pasaules liel?kaj?s pils?tas ir palielin?jusies par 10 – 15 dBA.
Pie lielas transporta pl?smas bl?vuma kop?jais trok??a l?menis
sasniedz 80 dBA.
3. diagramma. Autotransporta trok??a pies?r?ojums
[pic]
K? redzam 1.3. diagramm?, trok??a l?menis sasniedz 50 – 58 dBA. Da?i
autotransporta veidi ?o normu p?rsniedz gandr?z 2 reizes. Nakts laik?
trok??a l?menis 30 – 40 dBA ir ?oti nopietns trauc?jo?ais faktors.[7]
Ekspluat?cijas proces? augstu trok??a l?meni izraisa smagie automob??i
un autovilcieni ar d?ze?dzin?jiem (70 dBA), sal?dzin?jumam varam atz?m?t,
ka elektromob??a troksnim ir 35 – 38 dBA.
Trok??a l?menis b?tiski izmain?s atkar?b? no dzin?ja veida, re??ma un
kust?bas ?truma, automob??a tehnisk? st?vok?a, k? ar? no transporta pl?smas
intensit?tes, ce?a seguma veida un t? st?vok?a, ce?a b?ves bl?vuma un
augstuma, za??s zonas daudzuma, ce?u un ielu vertik?l? un horizont?l?
izvietojuma. Trok??a l?me?a izmai?as katr? dotaj? gad?jum? var notikt 10
dBA robe??s.[8]
Automob??u kust?bas galvenie trok??a avoti ir dzin?ji, transmisijas
agreg?ti, ventilatori, sl?p?t?ji, riepas. ?o avotu trok??u l?menis izmain?s
no kust?bas ?truma un automob??a slodzes. Piem?ram, pie kust?bas ?truma 75
– 80 km/h un pie pilnas automob??a slodzes troksni rada dzin?js, pie ?truma
80 – 100 km/h – riepas.
Dzin?ja troksnis krasi palielin?s t? iedarbin??anas un uzsild??anas
br?d?. Automob??a kust?ba pirmaj? ?trum? izraisa nevajadz?gu degvielas
atdevi, ?aj? laik? dzin?ja troksnis 2 reizes p?rsniedz 2 ?truma izrais?to
troksni. ?oti lielu troksni izraisa automob?lis pie straujas bremz??anas
liel? ?trum?. Troksnis man?mi samazin?s, ja kust?bas ?trumu samazina uz
dzin?ja r??ina no apak??j?s bremzes iesl?g?anas br??a.[8]
Liel?s pils?t?s caurlaides sp?jas ir praktiski izsmeltas. Tas ir
novedis pie autotransporta vid?j? kust?bas ?truma samazin??an?s pils?t?
l?dz 12 – 15 km/h un pie bie?iem sastr?gumiem uz iel?m.[9]
T?d? veid? pils?tas troksnis, kuru rada transports, ir otrs apk?rt?j?s
vides destrukt?vais iedarb?bas faktors, pie kam, daudz agres?v?ks, jo
ikdien? m?s sastopamies ar ?o negat?vo tehnosf?ras par?d?bu. Toksisko vielu
un trok??a ietekmi uz cilv?ka vesel?bu apskat?sim n?ko?aj? noda??.
1. Atra?oto g?zu ietekme uz cilv?ka vesel?bu
Atra?oto g?zu toksisko komponentu ietekme uz cilv?ka organismu ir
daudzveid?ga un atkar?ga no to koncentr?cijas atmosf?r?, k? ar? cilv?ka
vesel?bas st?vok?a un individu?l?m ?patn?b?m.
Viena automob??a ind?g?s g?zes izdale gad? ir 800 kg oglek?a oks?da,
40 kg sl?pek?a oks?da un vair?k nek? 200 kg da??du og??de?ra?u.[9]
1. tabula. Saslim?anas, kuras izrais?tas atra?oto g?zu toksisko vielu
iedarb?bas rezult?t? (p?c A.Koro?ova)
|Toksisk?s vielas |Saslim?anas |
|Dioks?ns (?oti toksisks) |?aundab?gs audz?js |
|Og??de?ra?i (benzapir?ns) |?aundab?gs audz?js; leik?mija |
|Oglek?a oks?ds |Galvas s?pes; paaugstin?ta |
| |sirdsdarb?ba; slikta d??a; elpo?anas|
| |trauc?jumi |
|Sl?pek?a oks?ds |Plau?u audu boj?jumi |
|S?ra dioks?ds |Elpo?anas vadu slim?bas; acu |
| |g?ot?das iekaisums |
|Svins |?aundab?gs audz?js |
|Sodr?ji |Aler?ija |
Analiz?jot tabulas piem?rus, secin?m, ka atra?oto g?zu toksisk?s
vielas rezult?t?, cilv?ka organisms ir pak?auts da??d?m slim?b?m.
P?c A.Koro?ova viedok?a slim?bu kopumam, kur?m ir ekolo?isks raksturs
nav specifisko iez?mju, kas probl?matiz? to diagnostiku. Tom?r, pieaugu?iem
„ekolo?isk?s slim?bas” sastopamas bie??k nek? b?rniem. [7]
Praktiski visiem pils?tas iedz?vot?jiem tiek nov?rota pies?r?ojuma
uzkr??an?s org?nos un audos, imunit?tes pazemin??an?s, saslimst?ba.
Iedz?vot?ju p?t?jums pret pies?r?ot?s atmosf?ras iedarb?bu ir atkar?gs
v?l no daudziem faktoriem, tai skait?, vecuma, dzimuma, kop?j? vesel?bas
st?vok?a, uztura, temperat?ras, mitruma u.t.t. Visviegl?k ievainojami ir
pusm??a vecuma cilv?ki, b?rni, slimnieki, sm???t?ji, hronisk? bronh?ta
slimnieki, astmas slimnieki un sirds nepietiekam?bas slimnieki.
Kop?j? organisma reakcijas iedarb?ba no gaisa pies?r?ot?jiem p?c
Vispasaules vesel?bas organiz?cijas datiem izskat?s ??di:
1. diagramma. Organisma reakcija gaisa pies?r?ojuma iedarb?ba[2]
1. – mirst?ba
2. – saslimst?ba
3. – saslim?anas fiziolo?isk?s paz?mes
4. – nezin?mas noz?mes novirzes organisma dz?votsp?j?
5. – pies?r?ojuma uzkr??an?s org?nos un audos.
K? redzam, 2.1. diagramm?, toksisko vielu uzkr??an?s organism? notiek
pak?peniski k? rezult?t? palielin?s saslimst?ba ar da??d?m slim?b?m.
Vai past?v iesp?ja sevi norobe?ot un izol?t no gaid?maj?m briesm?m
atrodoties intens?vas kust?bas ce?u t?vum?? ??da iesp?ja past?v un to m?s
apskat?sim n?ko?aj? noda??.
2.1. Trok??a ietekme uz cilv?ku
Autotransporta rad?tais troksnis ietekm? cilv?ku.
Tie?i vai netie?i tas praktiski iedarbojas uz dz?v?bai svar?giem
org?niem un cilv?ka sist?mu.
P?c A.A.Koro?ova dom?m, trok??a reakcija s?kas ar 40 dBA l?meni.[7]
Pils?tas apst?k?os troksnis ir nom?co?s faktors, pie kura cilv?kam ir
gr?ti pierast. Autotransporta kait?g? trok??a pak?pe ir atkar?ga no t?
fizisk? raksturojuma (stipruma, ilgsto?as darb?bas), un t? iedarb?bas uz
cilv?ka psiho – fiziolo?iskaj?m ?patn?b?m.
Trok??a j?t?guma pak?pes ietekm? nervu darb?bas tips, vecums, miega
stiprums,fizisk?s aktivit?tes l?menis, nervu spriedzes pak?pe.
Troksnis ir kaitino?s kairin?jums, kur? novirza uzman?bu, negat?vi
ietekm? cilv?ka pr?ta darb?bu un prasa koncentr?t?bu.[7]
Trok??a iedarb?ba slim?gi ietekm? pusm??a cilv?kus, gr?tnieces,
cilv?ks ar paaugstin?tu nervu sist?mas uzbudin?m?bu. Past?v?ga trok??a
ietekme uz cilv?ka organismu var novest pie patalo?isk?m izmai??m, kuras
var nosaukt par trok??a slim?b?m.
A.A.Koro?ova p?t?jumi r?da, ka troksnis maz?k ietekm? b?rnus un jaunus
cilv?kus nek? cilv?kus 40 – 60 gadu vecum?.
Страницы: 1, 2
|